Par kara kurināšanu Ukrainā un pie mums
Sadzirdēju, ka Latvijā krievu sieviete, jautāta, ko viņa domā par notikumiem Ukrainā, atbild: «Man ukraiņu ir žēl. Vairums no viņiem ir strādīgi, ļoti labestīgi. Neviens no viņiem tādas bailes, pārdzīvojumus un satraukumu nav pelnījis!»
Taču pēc konfliktiem Austrumukrainā, kur nedēļas nogalē prokrieviski noskaņoti labi bruņoti kaujinieki ieņēma vairākas reģionālās pašpārvaldes ēkas, satraukums nu jau pārņēmis arī Eiropas valstis un pasaules lielvaras. Kad Ukrainas varas iestāžu nedēļas nogalē sāktās pretterorisma operācijas laikā krita vismaz pa vienam cilvēkam katrā pusē, kā arī bija ievainotie, svētdien pēc Krievijas iniciatīvas par situācijas saasināšanos Ukrainā tika sasaukta ANO Drošības padomes sēde. Tajā Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins, uzstājoties pirmais, izteica neapmierinātību, ka Ukrainas valdība kārtības ieviešanai sākusi lietot spēku. Taču asu nosodījumu šajā sēdē pretī saņēma pati Krievija. ASV pārstāve Samanta Pauere būtībā apsūdzēja Krieviju, ka tā melo pārējiem Drošības padomes locekļiem, un paziņoja: «Ukraiņi ir izturējuši vairāk, nekā jebkura cita ANO dalībvalsts spētu izturēt bez spēka lietošanas.»
Ukrainas pārstāvis Jurijs Sergejevs savukārt paziņoja, ka pie viņiem nav karš pat starp ļoti dažādi domājošiem šīs valsts iedzīvotājiem: «Ukraina ir pakļauta vērienīgas Krievijas teroristiskas operācijas draudiem. Mēs aicinām Krievijas partnerus izbeigt darbības, kuru mērķis ir Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes graušana. Mēs lūdzam likt mūs mierā. Tas ir pēdējais sauciens pēc palīdzības.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv