Par jauno Būvniecības likumu
Kopš pērnā gada 1. oktobra Latvijā spēkā jauns Būvniecības likums. Tas nebūt nav dokuments uz dažām, varbūt pat pārdesmit lapām, bet kopā ar visiem pārējiem saistošajiem noteikumiem aizņem vairākus centimetrus biezus ātršuvēju vākus. Kā atzīst Valmieras pilsētas Būvvaldes galvenais būvinspektors un sabiedriskās organizācijas Latvijas Būvinženieru savienība valdes loceklis JURIS MELLĒNS, tā pamatīgi ar visu šo dokumentāciju varbūt visi ieinteresētie būšot iepazinušies tikai tagad, tāpēc 2015. gada janvāris ir īstais laiks, kad plašāk parunāt par jaunā likuma niansēm.
Kā varam vērtēt jauno Būvniecības likumu? Vai tas ir kvalitatīvs solis uz priekšu kopīgā loģiskā virzībā, vai arī izveidots tikai kas citādāks, nevis labāks?
Atļaušos pateikt tā skarbi... Tā briesmīgā nelaime — Zolitūdes traģēdija — attiecībā pret Būvniecības likumu neļāva pieņemt lietošanā brāķi! Ja šī nelaime nebūtu notikusi, tad jaunais Būvniecības likums izskatītos pavisam citādāks. Zolitūdes traģēdija uz likuma izstrādi atstāja ļoti lielu iespaidu. Likums nav ne sliktāks, ne labāks, tas ir citādāks. Laiks rādīs.
Par kādām pozitīvām lietām jaunajā Būvniecības likumā varam runāt?
Pirms Zolitūdes traģēdijas likums tika virzīts daudz lielākā pseidodemokrātijas virzienā. Proti, bija runa, ka varbūt būvinženieriem, arhitektiem un būvniecības dalībniekiem vispār nevajadzēs viņu zināšanu pārbaudi jeb to, ko mēdzam saukt par sertifikāciju. Ka pietiktu vien ar to, ka cilvēks izmācījies konkrētā skolā un tāpēc līdz pat mūža galam var savā profesijā strādāt. Jā, vienubrīd bija doma, ka šādu sertifikāciju vispār nevajadzēs. Tad vēl tāda lieta kā atbildīgo būvniecības dalībnieku profesionālās atbildības apdrošināšana — arī tai jaunajā Būvniecības likumā pievērsta ļoti nopietna uzmanība. Vispār jau es varētu teikt, ka jaunais likums — tie ir tie paši vēži, tikai citā kulītē, vēl precīzāk būs: tagad katrs vēzis ir savā kulītē ielikts. Neviens jau nav atcēlis gravitāciju un Ņūtona pirmo likumu! Arī šis Būvniecības likums noteic, ka mūrnieku joprojām vajadzēs un tāpat vajadzēs arī viņam ķelli. Tas viss likumā ir tāpat, kā bijis. Taču dokumentu aprite un noformēšana tagad ir citāda. Ja tā var teikt, birokrātiskā dokumentu lietvedības aprite ir stipri atšķirīga, nekā bija līdz šim.
MŪRNIEKUS JOPROJĀM VAJADZĒS. Kā atzīst Juris Mellēns, komentējot pērn 1. oktobrī spēkā stājušos jauno likumu, «arī šis Būvniecības likums noteic, ka mūrnieku joprojām vajadzēs un tāpat vajadzēs arī viņam ķelli! Tas viss likumā ir tāpat, kā bijis. Taču dokumentu aprite un noformēšana tagad ir citāda».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv