Pa Valmieras minerālūdens pēdām. I
Pagājušajā gadā, lielākoties par šo faktu pat neaizdomājoties, esam nosvinējuši 90 gadus Valmieras minerālūdenim, ko mūsu pilsētā atklāja vēl pirms Otrā pasaules kara – 1928. gadā. Cik tad nu vairs tālu līdz šī notikuma simtgadei 2028. gadā, tāpēc mēģināsim visi kopā atsvaidzināt informāciju par šo interesanto zemes dzīļu pienesumu Valmieras vēsturē. Nepretendēju uz visu te pieminēto lietu pirmatklājēja statusu, jo šim, ceru, interesantajam pastāstam pamatā ir 2013. gadā ar gala ziņojumu dokumentēts SIA Valmieras Ūdens pasūtīts pētījums Valmieras minerālūdens praktiskās izmantošanas komercdarbībā, kuru ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Induļa Frišfelda laipnu gādību un uzņēmuma darbinieces Ingrīdas Kraukles palīdzīgu roku viņnedēļ saņēmu savā rīcībā.
Oriģinālā ir visas nepieciešamās atsauces un konkrēto faktu autoriem un attiecīgajiem izdevumiem, taču tas viss lai paliek tur, mans uzdevums ir šo materiālu vērst interesantāku, lasāmāku. Vēsturisko, uz faktiem strikti balstīto materiālu centīšos papildināt ar vismaz vienu paša piedzīvotu epizodi kaimiņpilsētā pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, jo tieši Cēsīs kādu laiku izgatavoja gāzēto Valmieras minerālūdeni, kā arī globālajā tīmeklī piemeklētu (papildus pētījumā esošajam!) vizuālo materiālu. Protams, labprāt gaidīšu arī interesantus ar Valmieras minerālūdeni saistītus autentiskus pienesumus. Ceru, ka šāds kopdarbs būs baudāms Tev, Valmierieša lasītāj!
*
Vērtīga sālsūdens urbums... kautuves teritorijā
Varbūt negaidīti, taču Valmieras pazemes sālsūdens, kas pietiekoši operatīvi tika ķīmiski izanalizēts un pavisam ātri ieguva popularitāti ar savu unikālo ķīmisko sastāvu, fizikālajām īpašībām, īpašo garšu, kā arī ārstnieciskām un dziednieciskām īpašībām, tika atklāts 1928. gadā, kad akciju sabiedrības Bekona Eksports 1. fabrikas celtniecības gaitā Valmieras eksporta kautuves teritorijā izbūvēja 788 pēdas dziļu artēzisko aku. Pirmo minerālūdens jaunatklāsmes prieku nomainīja bažas, jo akas urbšanas darbi bija saistīti ar lielām tehniskām grūtībām: bija jāpārvar 238 metru dziļums vidusdevona smilšakmeņos. Inženiertehnisko risinājumu nācās meklēt ārpus Valmieras — Rīgas firmā Kauliņš un dēli. Jāuzsver arī vietējais pienesums – akas ierīkošanas darbiem lieti noderēja arī valmierieša Pāpes pielietotā modernā tehnika un neatlaidība. Plānoto darba apjomu urbēji un akas ierīkotāji paveica piecos mēnešos.
Kā liecina vēstures fakti, veiktais urbums tolaik bijis pats dziļākais Latvijā. Ja strikti precīzi, tad Valmieras dabisko minerālūdeni atklāja vidusdevona Pērnavas horizonta smilšakmens slānī 238 — 242 metru dziļumā.
Kā toreiz atzīst eksperti, «aka spēj dot 850 tonnas litru minerālūdens diennaktī. Tas ir ļoti dzidrs, ar stiprām staru laušanas spējām, rūgti sāļu garšu un neitrālu reakciju». Visi mērījumi apliecina, ka Valmieras minerālūdens ir viens no sāļiem bagātākajiem pasaulē, lietpratēji to atzīst kā līdzvērtīgu gan bijušās PSRS republikās, gan Eiropā atrodamiem minerālūdeņiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv