Ojārs Vācietis un «zaļie vīriņi»
Latvijā Andru Bērziņu laikam gan ir vairāki simti. Kad, komentējot interneta portālos citu publikācijas, kāds parakstās ar šādu vārdu un uzvārdu, var vien minēt, vai savu viedokli šoreiz izteicis reāls students, šoferis vai zemnieks vakarā pēc lauku darbiem. Dažos komentāros var manīt, ka to rakstītājs mēģinājis izteikties pašreizējā Valsts prezidenta vārdā, īstenībā pats būdams vien Šmurgulovičs, Puspelītis, Švanckofs vai Kozlodojevs. Ne jau neskanīgā uzvārda dēļ ar savu nav parakstījies, bet gan, lai kādu populāru cilvēku paķengātu, lai kāda gaiša cilvēka vārdam melnu dubļu piku uzmestu. Tā interneta portālos tiekamies ar pseido Vairām Vīķēm-Freibergām, Anatolijiem Gorbunoviem, Aivariem Lembergiem un Alfrēdiem Rubikiem.
Manuprāt, tie, kas ķengājošos komentāros izmanto populāru cilvēku vārdus, ir nesalīdzināmi ļaundabīgāki pat par tiem, kas raksta anonīmi. Arī anonīmie ir skaužami. Var mēģināt saprast, ka jauns cilvēks, vēl neiemācījies raiti uzrakstīt, kautrējas zem teksta savu īsto vārdu likt, tādēļ izdomā sev pseidonīmu vai niku, ko interneta portālā arī reģistrē.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv