Būt par dvēseļu kopēju
Nacionālajā enciklopēdijā teikts, ka kapelāns mūsdienu izpratnē ir profesionāli garīgās aprūpes sniedzējs, kurš ir sakņots savā ticības kopienā, profesionāli izglītots un apmācīts darbam savā garīgās aprūpes nozarē. Senāks profesijas nosaukums latviešu valodā ir dvēseļkopējs.
Par ceļu uz kapelāna profesiju, ko kapelāni dara un kādas ir darbam nepieciešamās īpašības sarunā tikāmies ar kapelāni, kas strādā Vidzemes slimnīcā – DACI SOLDĀNI.
Kāds bija tavs ceļš uz kapelāna profesiju?
Mana mamma ir feldšeris-ārsta palīgs. Nevaru teikt, ka esmu uzaugusi poliklīnikā, bet kādu daļu savas bērnības es tur pavadīju gan. Redzēju, kā mamma strādā, kā palīdz pacientiem. Medicīna kā nozare mani interesēja, domāju par to, vai studēt medicīnu vai tomēr ne. Taču tas lielākais motīvs, kāpēc es izlēmu nekļūt par mediķi, ir tas, ka garīgā aprūpe mani vienmēr ir interesējusi vairāk par cilvēka miesas aprūpi. Jo es skaidri saprotu, ka miesa – tā ir būtiska daļa no cilvēka, bet mani aizrauj tas, kas ir cilvēks savā būtībā, kāda ir viņa iekšējā pasaule.
DACE SOLDĀNE Vidzemes slimnīcas kapelā. Autores foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv