Solījumi un to pildīšana
Viens no priekšvēlēšanu cīņu elementiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām ir partiju premjerministru (un nereti arī atsevišķu ministru) amatu kandidātu nosaukšana, pie kam gana bieži šie cilvēki paši vēlēšanās pat nekandidē, bet iespējas, ka viņi pat vislabvēlīgākās notikumu attīstības gadījumā varētu ieņemt premjera vai kādu citu posteni, uz kuru it kā pretendē, ir līdzvērtīgas apmēram nullei.
Zināmākais piemērs šajā ziņā, protams, ir Ventspils eksmērs Aivars Lembergs (pērn pēc 33 amatā pavadītiem gadiem Lembergs oficiāli zaudēja Ventspils mēra amatu), kurš regulāri tika un tiek virzīts par premjera amata kandidātu, lai gan ir skaidrs, ka šo posteni viņš negrasījās ieņemt iepriekš, bet tagad tas viņam nav iespējams, teiksim tā, juridisku iemeslu dēļ. Tas nekādi netraucē (un arī nevar traucēt) viņam simbolizēt kādus noteiktus politiskos uzskatus, kultūru, u.c., liekot viennozīmīgi saprast, ka, balsojot par konkrēto sarakstu, jūs balsojat par cilvēkiem, kuru uzskati ir tādi paši vai stipri līdzīgi.
Apmēram pēc līdzīga principa ir izvēlēts vēl kupls skaits citu premjera amata nosacīto kandidātu (nosacīto tādēļ, ka ir skaidrs, ka premjera amatu viņi neieņems).
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv