Slimnīca, no kuras baidās. I
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca darbojas jau 110 gadus. Taču tā mainās — aug un attīstās. Tas nav trako nams, bet neatliekamās palīdzības stacionārs psihiatrijā. Ārstniecības iestāde, kuras saturs un veikums ir gana nopietns.
Slimnīcā ir astoņas nodaļas. Speciālisti skaidro, ka divās no tām ārstējas gados veci pacienti, bet pārējās palīdzību saņem jauni cilvēki un tie, kas spēka gados, zinot, ka ne vienmēr pietiek tikai ar ambulatoro aprūpi. Pirmais, ko pamana garāmbraucēji, ir slimnīcas komplekss. Sekli aci uzmetot, nezinot, liktos, ka tā būs kāda sanatorija, kuras kompleksā vairākas celtnes, plašs parks, vasarās koši apstādījumi. Viss tīrs un kārtīgs, un jauns. Patiesība būs cita. Ēkas ir senas, slimnīca vasarā atzīmējusi 110 darba gadus, bet ēkas un komplekss kopumā tieši pēdējo padsmit gadu laikā uzlabots, pārbūvēts, atjaunots. Acīmredzot garīgās veselības politika valstī bijusi tāda, ka finansējums šāda tipa iestādēm dots pēc pareiza koeficienta un arī līdzekļu tērēšana notikusi saprātīgi, piesaistot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Uzlabotā vēstures seja
Ejot gar ēkām, pāri plašajam parkam, redzams, ka katrai mājai ir savs vārds. Zinātāji stāsta, ka mājas tikušas pie nosaukuma, pateicoties pirmajiem pacientiem. Tās sauktas pirmo pacientu vārdos, un tā joprojām Strenču slimnīcā ir Osvalda, Augusta, Annas un Marijas māja.
Slimnīcas kompleksā ir atjaunotas ēkas un no jauna celtas. Vienā, teju sniegbaltā namā no jaunā gada, iespējams, darbosies arī narkoloģiskā nodaļa, jo Strenču slimnīca ir gatava pārņemt pakalpojumu no Straupes narkoloģiskās slimnīcas.
«Esam rakstījuši Eiropas projektus, saņēmuši Eiropas līdzekļus un diezgan daudz par to naudiņu arī izdarījuši. Tiklīdz Eiropas fondi bija apgūstami, iesaistījāmies, meklējām, darījām un vilkām pie sevis visu svarīgo, ko vajadzēja,» sacīja Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas (Strenču PNS) valdes locekle Maija Ancveriņa, taču uzsvēra, ka būtisks ir ne tikai izrāviens infrastruktūrā, bet arī saturā, jo Eiropas nauda izlietota, lai attīstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un, domājot par vides pieejamību, katrā no senajām celtnēm izbūvēti lifti.
VISU DIENNAKTI kopā ar pacientiem. Valmieriete Iveta Berezovska izvēlējusies strādāt slimnīcā geriatrijas nodaļā, aprūpējot, atbalstot pacientus. Ārija Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv