Nebaidīties un piedalīties

Kas pamudināja pieteikties nometnei Krievijā?

Renārs: «AFS Latvija» valdes locekle Aija Rutkovska. Daļēji arī tas, ka Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, bet tai pašā laikā — nezināma. Mana māsa, kad mācījās Smiltenes ģimnāzijā, bija skolu apmaiņas programmā Kirovā, arī viņa mudināja pieteikties šai stipendijai.

Vai, ņemot vērā Latvijas un Krievijas attiecības, jauniešus tas netraucē?

Arī man bija nedaudz bail braukt uz Krieviju. Mēs dzīvojām ārpus Maskavas slēgtā apsargātā teritorijā. Visu laiku biju nedaudz nemierīgs. Pēdējā dienā bija neliela ekskursija pa Maskavu, kur mūs arī veda pa, viņuprāt, drošām vietām, visur redzējām daudz «drošībnieku». Pie metro un tā stacijās dežurēja milicija. Sadarbības un apmaiņas projektos kā dalībnieki to neizjutām, varbūt organizatoriem tas sagādāja kādas problēmas, jo visur tika vairāk padomāts par drošību.

Kas visvairāk pārsteidza?

Pirmās dienas Krievijā bija grūtas, jo viss nometnē notika krievu valodā, kuru es pārzinu tikai nedaudz. To visu smagāku padarīja arī tas, ka Krievijā bija liels aukstums un ēkās, kurās notika nometne, bija ļoti auksts. Pirmās naktis gulējām pat virsdrēbēs. Vēlāk kļuva siltāks un arī krievu valodu sāku saprast labāk. Iepazinos ar ļoti jaukiem jauniešiem, kas mani iedrošināja runāt krieviski.

Kāda bija nometnes ikdiena, kādas valstis tajā bija pārstāvētas?

Šī bija organizatoru Ziemas nometne. Pavisam bijām 140 dalībnieki — 34 ārvalstu «AFS» apmaiņas programmas skolēni, kuri visā Krievijā ir jau no rudens, un pārējie Krievijas skolēni, kuri vēlas kļūt par «AFS» brīvprātīgajiem vai arī gatavojas doties apmaiņas programmās uz kādu no valstīm. Biju vienīgais no Latvijas un vienīgais, kuram bija dota šāda iespēja piedalīties nometnē gan kā dalībniekam, gan kā brīvprātīgajam — komandas palīgam. Nometnē ārvalstu jauniešiem tika padziļinātas krievu valodas prasmes, ļoti daudz bija saliedētības spēļu. Dalībnieki bija no Krievijas, Vācijas, Meksikas, Indonēzijas, Taizemes, Itālijas.

Piedzīvoji arī vilšanos, vai bija arī kas tāds, kas lauza tavus stereotipus par Krieviju?

Pirmais pārsteigums bija tas, ka, ierodoties nometnē, no mums paņēma visus dokumentus, arī pasi, kuru atdeva tikai pirms izbraukšanas uz mājām. Vislielākā un tai pašā laikā ne sliktākā vilšanās bija tā, ka biju iedomājies, ka nometnes darba valoda būs angļu valoda, jo zināju, ka tā ir starptautiska. Iesākumā grūti bija saprast rakstīto informāciju, kuras lielā dalībnieku skaita dēļ bija daudz.

Kādi bija tavi uzdevumi? Zinu, ka bija jāprezentē Latvija. Vai bija kas tāds, kas pārsteidza pārējos dalībniekus?

Kā jau teicu, visi 140 dalībnieki tikām sadalīti 9 grupās. Es biju vienas grupas palīgs, un jau otrajā dienā bija jāprezentē Latvija. Tik lielā auditorijā to darīju pirmo reizi. Iepazīstināju ar dažādiem materiāliem, Latvijas karogu, himnu, valodu, Baltijas jūru, ievērojamiem dabas un kultūras objektiem, cilvēkiem utt. Visus pārsteidza tas, ka Latvijā ir tik maz iedzīvotāju, bet ir tik ievērojami sportisti un mūziķi. Krievijas skolēni visi zināja, kas ir Raimonds Pauls un Laima Vaikule.

Es vadīju arī latviešu valodas meistarklasi, kur divām grupām mācīju latviešu valodu, par ko bija ļoti liela interese, tāpēc interesenti tika sadalīti divās grupās. Iemācīju latviešu alfabētu, skaitīt līdz 10, pieklājības un dažas sarunvalodas frāzes, bet stundu noslēgumā — skaitāmpantiņu «Cepu, cepu kukulīti».

Kāds ir kopējais iespaids par nometni?

Ļoti labs. Visas dienas bija ļoti noslogotas — no agra rīta līdz vēlai naktij. Katru dienu bija kāds kopīgs pasākums, kuram visi gatavojāmies. Visinteresantākais bija 7. janvāris, kad Krievijā svin Ziemassvētkus. Arī nometnē tika svinēti Ziemassvētki pēc krievu tautas tradīcijām.

Ko esi ieguvis no šī brauciena?

Draugus dažādās pasaules valstīs, arī Krievijā. Daudz jauna un interesanta uzzināju prezentācijās, apmeklēju taju un indonēziešu valodas meistarklases. Ļoti patika skanīgā un melodiskā indonēziešu valoda. Esmu gandarīts, ka viss ieplānotais man izdevās. Esmu kļuvis pārliecinātāks par savām spējām un saprotu, ka ir jāizmanto visas dotās iespējas, jo tā ir ļoti laba pieredze.

Kā dažos vārdos raksturosi Krieviju?

Pāris vārdos grūti raksturot, jo mans Maskavas brauciena mērķis bija ļoti konkrēts — nometne. Mani pārsteidza plašā metro satiksme. Sastaptie cilvēki bija ļoti atsaucīgi un laipni (pretēji Latvijā sastaptajiem krievvalodīgajiem). Tiešām iesaku — nebaidīties un noteikti piedalīties visos iespējamos projektos!

NOMETNĒ Krievijā piedalījās 140 dalībnieki no Krievijas, Vācijas, Meksikas, Indonēzijas, Taizemes, Itālijas, Latvijas. Priekšplānā — Renārs Auga.