Namā, kurā ikdienā iegriežamies reti

VIENREIZĒJA IESPĒJA. Laikam gan tikai Atvērto durvju dienā  iespējams policijas automašīnu ne vien skatīt, bet tajā arī iekāpt.Diānas Teices foto

Ieinteresētos iepazīstināt ar policijas darbu parasti sāk mācību klasē, kur  uz ekrāna demonstrētos kadros var rādīt policijas darbinieku ikdienu, kādam no speciālistiem visu komentējot un paskaidrojot. Iecirknī visvairāk šādu ieinteresēto esot tieši karjeras dienās, kad te ierodas jaunieši, kas iecerējuši mācīties Valsts policijas koledžā. A. Šteimaks teica, ka Valmieras iecirknī tādu ieinteresēto esot arvien vairāk, it sevišķi no 5. vidusskolas. Ir arī gandarījums, ka turpmāko dzīvi ar darbu policijā grib saistīt arvien izglītotāki audzēkņi. Pirms gadiem vidējās izglītības atestātā daudziem vidējā atzīme bijusi knapi virs 5, bet tagad lielai daļai to, kas grib tikt uz policijas koledžu,  jau 7 un vairāk. Diemžēl daudzi gudri jaunieši koledžā mācīties tomēr netiek, jo nespēj nokārtot fiziskās gatavības testus. Par to acīmredzot turpmāk nopietnāk jādomā tām skolām, kas jauniešus orientē  kļūt par policistiem. Mācību klasē vidēji trīs reizes  mēnesī notiek policistu teorētiskās mācības. Praktiskās — citās telpās vai šautuvē.Otrā stāva gaitenī skatāms jau kopš milicijas laikiem veidotais muzejs. Te ir eksponāti, daudzas fotogrāfijas, kas stāsta par tiesību aizsardzības dienestā (gan policijā, gan arī milicijā)  agrākos gados strādājušajiem, ir redzami ar viņu darbu saistīti dažādi atribūti. Vairākus dokumentus par Latvijas policijas darbības aizsākumiem, pirmajiem policistiem Valmieras pusē šai ekspozīcijai uzticējis Valmieras novadpētniecības muzejs. Atsevišķā vitrīnā skatāmi formas tērpi vai cepures — gan vietējie miliču un policistu, gan  daudzu ārzemnieku —  igauņu, čehu, vāciešu, dāņu un citu. Tos valmierieši atveduši no vietām, kur bijuši mācīties, savukārt  tur atstājot kaut ko no Latvijas policistu formām. Sen gan nekur neesot braukts,  tādēļ jaunu eksponātu nav.