Motivēti, mērķtiecīgi skolēni iedvesmo

Kāds bija ceļš, līdz otrreiz atgriezāties skolā?Pēc vidusskolas iestājos Banku augstskolā, bet skaitļi un vēlreiz skaitļi man neiepatikās. Atgriezos Valmierā un priecājos, ka man piedāvāja darbu bērnudārzā «Bitīte». Toreiz varēja strādāt arī bez pedagoga specialitātes, bet galvenais — man patika, tāpēc izvēlējos studēt pedagoģiju. Mana augstskola līdz pat maģistrantūrai bija Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija. Kad vēl mācījos augstskolas pēdējā kursā, mani pieņēma darbā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, nu jau astoņus gadus strādāju Agitas Zariņas komandā.Un izvēlējāties studēt datorus?Izvēlējos angļu valodu un informātiku ar mērķi, kas dzīvei tuvāki. 2000. gadā mācīju 6. un 7. klasē angļu valodu, informātiku — tikai pēc pāris gadiem, jo biju jau sapratusi, ka informātika man ir tuvāka, un angļu valoda palika tikai ikdienas lietošanai.Informātika tāpēc, ka arī skolā arvien vairāk ienāca modernās tehnoloģijas? Patika ķimerēties ap datoru?Dators man vairāk patīk kā palīglīdzeklis, kas atvieglo ikdienas darbus. Arī skolotāja darbu. Dzīve šajā jomā ļoti ir gājusi uz priekšu. Kad sāku strādāt skolā, mums bija divas datorklases, dators vēl bija tikai direktoram un mācību pārziņiem. Tagad datori ir katrā mācību priekšmeta kabinetā, skolotāju istabā, skolas vadības, atbalsta personāla, lietvedības kabinetos, informatīvajā centrā, bibliotēkā; informātikas kabinetos vien 30 darbavietas, skolā kopā 120 datori. Jā, bagāti esam. Pirms dažiem gadiem projekta «Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izglītības kvalitātei» ietvaros visām Latvijas skolām tika atjaunots datorparks.Klase no klases atšķiras, tāpat skolēni. Vieni ar mūsdienu tehnoloģijām sadzīvo kā cimds ar roku, citiem tās varbūt ir pat vienaldzīgas. Kā izveidot labu stundu?Stundā ir tēmas, kas jāprot, jāapgūst visiem, bet informātikā bieži vien motivētie bērni zina vienu jomu, teiksim, viņus ļoti interesē programmēšana, bet tajā pašā laikā viņi nezina ko citu, jo nav tajā iedziļinājušies. Bet blakus ir skolēni, kas to prot, tāpēc stundā cenšos vairāk likt uzsvaru uz labām savstarpējām attiecībām, uz komunikāciju ar skolēniem, lai tie, kas tēmu labāk zina un uzdevumu paveic ātrāk, palīdz, parāda tam, kam tā neveicas vai veicas lēnāk. Galvenais jau ir rezultāts, ceļš uz to.  Tam, kas ātri iet uz priekšu, iedodu arī papildu uzdevumu vai arī atlikušajās piecās minūtēs līdz stundas beigām parunājam par jaunākajām tendencēm informācijas tehnoloģiju jomā, jo ienāk taču tik daudz jauna, ka visam nemaz nevar izsekot.