Ministra akvārijs
Dzintara Rasnača kundziskums, ko viņš izrādīja pret VDK dokumentu izpētes komisijā iesaistītajiem speciālistiem, ir jauns rekords Latvijas politiskās kultūras degradēšanā. Turklāt šādai «īstās vietas ierādīšanai» ir demonstratīvs raksturs: «Es te esmu ministrs, bet jūs — no ielas pasauktas niecības!»
Galvenokārt no zinātniekiem veidotās komisijas vadītājs Dr.hist. Kārlis Kangeris (šim amatam autoritatīvais vēsturnieks tika izvēlēts arī savas neiesaistības dēļ, jo nāk no Zviedrijas) ir pieteicis demisiju. Viņu aizskāra tieslietu ministra vēlme no komisijas nedemokrātiski padzīt personiski netīkamo priekšsēdētāja vietnieci Dr.iur. Kristīni Jarinovsku (valdība to arī paklausīgi izdarīja). Kaut darbam komisijā viņu deleģēja nevis ministrija vai partija, bet gan Latvijas Universitāte. Tāpat vēsturnieku neapmierināja Rasnača vēlme uzmesties par komisijas virsvadītāju, politizēt tās darbību un vispār, kā viņš ar akadēmisku ironiju definēja politiķa centienus, kļūt par «zinātnes tēvu».
Komisijas vadītājs uzsvēra, ka tās darbībā ir nepieciešams nodrošināt zinātnisko neatkarību, profesionalitāti un nošķirtību no politikas. Kangeris uzskata, ka Rasnačs vēlas komisiju, kas «dancos pēc ministrijas ierēdņu stabules» (LETA, 8. marts). Piekrītot Kangera pozīcijai, darbu komisijā solīja pārtraukt arī filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova, izsakot bažas, ka «Tieslietu ministrija arī turpmāk manipulēs ar mums kā zinātniekiem un mūsu pētījumu rezultātiem» (LETA, 17. marts).