Miesai ūdens, bet dvēselei Aglona
«Es nelielos, es tikai pasaku,» pielikdama plaukstu pie mutes, lai imitētu čukstēšanu, par sevi pasmaidīja Ženija un reizi no reizes sarunas laikā bilda: «Esmu latgaliete, un ar to laikam viss būs izteikts.»
Ženija nākusi no Baltinavas, pati saka — no Balvu puses, pierobežas, kur iedzimusi tiešumā, kas vidzemniekiem, kuri dzimuši un auguši tuvu Igaunijas robežai, nemaz tā nepatīkot.
ŽENIJA NARŅICKA jau gandrīz 40 gadus dzīvo Mazsalacā. Padomju laikos bijusi kolhoza galvenā zootehniķe, bet, kad viss jucis un brucis, tad, darāmo meklējot, atradusi jaunu iespēju — desmit gadus andelējusi gaļu Valmieras tirgū. Skrienot pakaļ pensijai, divus gadus strādājusi pastā.
MUDINA MĪLĒT SEVI. «Padomāšana par to, kas jāliek šķīvī, palīdz miesai, bet kreņķus, likstas prom dzen un dvēseli dziedina labā darīšana,» tā Ženija Narņicka, mazsalaciešus aicinot uz veselīga uztura skolas nodarbībām.Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv