Mežā — Ķeņģupītes krastos
1994. gadā izveidotā Latvijas Biškopības biedrība ir biškopju profesionālā organizācija, kas savās rindās apvieno gan profesionāļus, gan arī senā aroda iesācējus un amatierus. Biedrībā iestājušies gandrīz 3000 biedru — 2/3 no kopējā valsts biškopju skaita. Ne viens vien būšanu tajā pamato ar to, ka pašiem sava jumta organizācija ir ne tikai biedru interešu lobētāja, bet arī labs palīgs nozares attīstībā. Biedrības Valmieras nodaļu pēdējos četrus gadus vadīja Viesturs Karlivāns, bet šovasar tajā notikusi vadības maiņa: tagad mūspuses biteniekus pārstāv ARMANDS GUMBRIS, kurš šajā amatā reiz jau bija.
NOMAZGĀTI. Armands Gumbris rāda, kā izskatās ziepjuzālēs nomazgātie, dezinficētie un pēcāk rudens vējā apžāvētie bišu rāmji. Tas pašlaik ir aktuālākais bitenieka darbs.
Ārijas Romanovskas foto
Armand, zinot, ka biteniekiem tāpat kā jebkuram lauksaimniekam divu vienādu sezonu nav, kā jūs raksturotu šo?Jūnijā, kad ziedēja medus augi, vairākas nedēļas turējās vēss un lietains laiks. Bites netika no stropiem laukā. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ šajā vasarā medus ienesums krietni samazinājās. Šis gads salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem nav no labākajiem. Biškopība ir ļoti pakļauta laika apstākļiem, ar to vienmēr jārēķinās gan medus ražošanā, gan arī bišu māšu audzēšanā. Tā, piemēram, šoreiz jūnijā manas bišu mammas trīs nedēļas bija spiestas nosēdēt stropos, nevarēja apsēkloties un aizgāja bojā.Saimniecība «Mazkalnēni» ar bišu dravu atrodas skaistā, pau-gurainā vietā — Kauguru pagastā aiz Baiļu kalna Ķeņģupītes krastā, faktiski mežā. Vai bitēm tur patīk?Šo jautājumu bieži uzdod. Atbildu: «No kurienes bites nākušas? Taču no meža! Mežā, manuprāt, tās jūtas vislabāk. Vieta ideāla — vasaras karstajā saulē stropi ir ēnā, nepārkarst, bet pavasarī šajā dienvidu nogāzē ir pirmā vieta, kur manā ielejā nokūst sniegs. Mājvietas nosaukums atbilstošs — visapkārt Ķeņģupītei mazi, tomēr kalniņi ar pašam savu mazo Sietiņiezi. Man ir arī pašam savs Dienvidu tilts, kas atrodas dārzkopības kooperatīva dienvidu pusē un nosaukumu iemantoja izmaksu dēļ. Bišu dravā ziemošanai sagatavotas 100 bišu saimes. Strādāju ar vēl 1937. gada stāvstropiem, kurus tāpat kā arodu esmu pārmantojis no sava vectēva. Stāvstropu mūsdienu versiju esam izveidojuši ar manu draugu un kaimiņu — galdnieku Normundu. Dravā ir arī guļstropi un daudzkorpusu stropi. Guļstropā draudzīgi var mitināties 3 — 4 saimes. Daudzkorpusu stropus toties viegli pārvadāt uz ganībām, tādēļ man tie noderīgi: medus ražošanai un bišu māšu audzēšanai. Ganību atrašana problēmas nerada, jo daudzi lauksaimniecības zemju īpašnieki ir biteniekiem pretimnākoši. Vienojamies! Ganības manām bitēm ir gan Beverīnas, gan arī Kocēnu novadā.Vai tiesa, ka esat kļuvis par profesionālu bitenieku?Pirms dažiem gadiem radās iespēja pastrādāt kādā biškopības saimniecībā Austrālijā. Kad atgriezos, sapratu, ka neko citu vairs darīt nevēlos. Ar bitēm uz tu esmu vairāk nekā 30 gadus. Tikai agrāk man tas bija hobijs jeb, kā saku, pētnieciskā biškopība. Tagad otro gadu strādāju kā profesionālis, un mana specializācija ir bišu māšu audzēšana. Pamazām mēģinu Latvijā ieviest tādas bišu pasugas, kas pēc dabas ir mierīgas, labas medus vācējas un arī izturīgas pret slimībām. Ievedu cilts materiālu no Vācijas, Austrijas un Somijas. Dravu pamatā veido ‘Carnicas’ pasugas bites, kurām selekcija ir veikta uz miermīlību un nespietošanu. Cilts materiālu ataudzēju vietējo bitenieku vajadzībām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv