Lieliskais AK un citi stobri
Nedaudz parunāsim par īstiem jeb karstajiem šaujamieročiem — rūpnieciski un arī pašmāju zeltroču gatavotiem. Lai nu man piedod amerikāņi ar savu ļoti labo automātisko triecienšauteni M-16, taču par pēckara laika automātisko šaujamieroču ikonu visbiežāk tomēr min pasaulē visplašāk izplatīto (apritē varētu būt ap 100 miljoniem dažādu šī ieroča modifikāciju) krievu inženiera Mihaila Kalašņikova radīto 7,62 mm triecienšauteni, ko ikdienā ierasts saukt par automātu AK - 47 jeb vienkārši kalašņikovu. Starp konkurentiem AK-47 izceļas ar samērā vienkāršu lietošanu, minimālu šaušanas defektu skaitu un spēju strādāt ļoti ekstremālos ekspluatācijas apstākļos. Jā, automātiskas šaušanas režīmā AK-47 nedaudz zaudē konkurentiem precizitātes ziņā, taču kurš gan īstā pļaujas laikā tādiem sīkumiem pievērš uzmanību!
Kalašņikova 1947. gadā radīto automātu sāka ražot 1949. gadā Iževskas mašīnbūves rūpnīcā. Interesanti, ka pēc kara šajā pilsētā pie Otrā pasaules kara vinnētājiem strādāja arī vācu triecienšautenes StG-44 konstruktors Hugo Šmeisers, tāpēc ļoti iespējams, ka patiesībā AK-47 ir vācu un krievu ieroču izgudrotāju neafišēts kopdarbiņš, par kuru, protams, PSRS vēsture klusē kā baltkrievu partizāni vācu gūstā... AK-47 bija nedaudz vieglāks par šmeiseri — pilnā masa attiecīgi 4,8 kg pret 5,22 kg.
LATVIJAS AIZSARDZĪBAI. Ar šādiem vācu ražojuma kājnieku ieročiem šodien apgādāti mūsu valsts bruņotie spēki.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv