Kur ir tā iela, kur ir tas nams?

Taču tūristiem un pilsētas viesiem, pat pašiem valmieriešiem vajadzīgas  un noderīgas informācijas ziņā pilsētas publiskajā telpā vēl ir pat ļoti daudz neizdarītā. Vai zināt, ka Valmierā ir tāda iela, kurai vārdu devēji vēl pat nosaukumu nav izdomājuši? Turklāt tā ir vissenākā, uz kuras jau pirms gadsimtiem zviedru, poļu un krievu karapūļu zirgu pakavi ir rībējuši, pa to valmierieši amatnieki uz seno tirgus laukumu ratiņus ar tikko šūdinātiem zābakiem vai dreijātām muciņām, skābo kāpostu spainīšiem stūmuši.  Droši vien daža lepna freilene tikko modē nākušos federratos šajā ieliņā arī ir vizināta. Tāda, šobrīd vissenākā zināmā ieliņa, kas ved gar pilsētas kādreizējā aizsargmūra vaļņa iekšpusi Bastiona veselības centra tuvumā, tika atsegta arheoloģiskajos izrakumos,  kas senpilsētā notika no 2005. līdz 2008. gadam. Tad bija arī daudzi citi atsegumi un atradumi, kas vēsta par Valmieras senvēsturi. To skaitā atrada arī senos Rīgas vārtus un rietumpuses aizsargvalni. Pēc arheologu atradumiem bija daudz ideju un pilsētas pašvaldības solījumi visu to, kaut simboliski iezīmējot, arī  pilsētas  vizuālajā izskatā saglabāt. Taču neaizbērta palika vien bruģētā ieliņa,  aizsargmūrī atrastā šaujamlūka, arī Rīgas vārtu fragments, kuru stikla plātņu pašreizējā pārsegumā ir pat ļoti grūti saskatīt. Nav pie šī stiklotā laukuma arī pat ne mazākās norādes, kas tur apakšā ir.