Krūmu ieaudzēšana Zaķu salā
Ja vēl ne visā Latvijas dabā, tad vismaz jau Valmieras dabā ne tikai katrai augu, bet arī dzīvnieku sugai nu jau ir sava vieta un teikšana. Priedes aug pie Stāvajiem krastiem, ozoli parkos, liepas alejās, bet sirmie vītoli dodas uzbrukumā daudzās dziedāšanās izslavēto ievu teritorijām. No Āžkalna ezeriņa pa Rātsupīti, sēklu izkaisīšanai izmantojot palus, arī pilsētā cenšas ielavīties latvāņi…Stirnas iemīļojušas pļavu pie Elku kalniņa, mežacūku klaiņošana pamanīta Kaugurvērī, bebriem zobu asināšanai atvēlēta atteka pie Dīvalu kapiem un Gaujmala. Tomēr, lai arī šīs teritorijas Valmieras kartē kādai no sugām rādās pat piederīgas, neviena no tām nav nosaukta ne par Latvāņu upi, Stirnu pļavu, pat par Bebru atteku ne.
Tādēļ pamatota ir dažu valmieriešu jautāšana: «Kādas vellatas pēc Zaķu salai ir dots zaķa vārds, ja nedz šajā gadu tūkstotī, nedz arī iepriekšējā beigās neviens valmierietis te zaķi nav redzējis?».
ZAĶU SALAS BRIKŠŅOS. Vien arī ziemā te pat zaķu pēdas nemana. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv