Kristīgi un seno tradīciju garā
Kristīgajā pasaulē pēc Pūpolu svētdienas seko Svētā nedēļa, bet, ievērojot tautas tradīcijas, daudzviet neaizmirst par pēršanu ar pūpoliem: veselībai, labam laikam, ražai un skaistumam.
Palmu svētdiena (latīniski Palmarum) savu nosaukumu ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā katoliskajās baznīcās tiek svētīti. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie pavasara vēstneši. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu, un tā ievada Lielo jeb Svēto nedēļu ar Zaļo Ceturtdienu, kad tika likti pamati Svētajam Vakarēdienam, Lielo Piektdienu ar krustā sišanu, Kluso sestdienu un pašām Lieldienām, kad svin Kristus Augšāmcelšanos. Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi tika svinēta 4. gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12. gadsimtā, kad baznīcās tika spēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv