Kā lielā ģimenē
«Ir patīkami, ka mans darbs tiek novērtēts, jo skolotājiem pašlaik nav viegli — attieksme gan no sabiedrības, gan no valdības puses nav tā iedvesmojošākā,» tā savas izjūtas par Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirto Atzinības rakstu raksturo Ķoņu pamatskolas matemātikas skolotāja AIJA ILGA OZOLA: «Lai gan neesmu paradusi kritizēt valdību, patlaban skolotājiem nav patīkami strādāt, jo nekad nezinām, kas mūs sagaida rītdien. Vienu skolu man jau likvidēja, tagad arī nav zināms, kas būs uz priekšu, daudz kas jādara bez samaksas. Man Ķoņos šis būs sestais gads, tā ka īsā laikā vairākkārt vadība mani novērtējusi — tas priecē, bet pavisam skolā esmu nostrādājusi 35 gadus.
Vai skolēnu pietiek, un kādas ir viņu matemātiskās dotības?
Skolēnu varētu būt vairāk, bet skaitļos negribētu izplūst. Ar matemātiku ir tā — cik strādā, tik to zināšanu arī ir. No manas pieredzes minimumu matemātikā var iemācīt katram, un, ņemot vērā, ka mums ir arī speciālās programmas ar iekļaujošo izglītību, klasē ir diezgan grūti strādāt, bet iemācīt var — to rāda pēdējo gadu matemātikas eksāmenu rezultāti. Panākumi ir, bērni iemācās un aiziet mācīties tālāk. Arī, kad rakstīja diagnosticējošos darbus, mēs kopumā nebijām sliktāki kā Naukšēnu vidusskola. Ar individuālo darbu konsultācijās un stundās iemācām visu klasē, jo mājās ģimenēs sociālie apstākļi mēdz būt dažādi. Man kā mācību daļai, gatavojot mācību analīzi, ir gandarījums, ka pēdējos gados vērojama rezultātu izaugsme.
AIJA ILGA OZOLA. Jāņa Līgata foto