Izcilas novadnieces piemiņai

- 8.Marts, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Šodien, 8. martā, ko varam dēvēt gan par Starptautisko, gan par vienkārši Sieviešu dienu ar lielo burtu, mēģināšu savu virtuālo rozi pasniegt vienai no visu laiku izcilākajām vidzemniecēm, kura būtisku sava mūža daļu vadījusi tepat Valmieras pilsētas pievārtē – Valmiermuižā.

Magdalēna Elizabete fon Hallarte (Magdalene Elisabeth von Hallart, 1683 – 1750).

Lūk, ko par viņu saka kultūras cilvēks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks, atbalstot Valmiermuižas kultūras biedrības centienus piešķirt Valmiermuižas vēsturiskajam kompleksam Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu: «LNB (..) ir gandarīta par Valmiermuižas kultūras biedrības aktīvo iesaisti vietējo kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā un ierosinājumu Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes dzīves vietu (..) iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

LNB uzskata, ka minētās unikālās vērtības ir nozīmīga Latvijas vēstures daļa un saistās ar nozīmīgiem Latvijas vēstures un kultūras pagrieziena punktiem, kam bija izšķiroša loma latviešu nācijas tapšanā un attīstībā kopš 18. gadsimta.

Fon Hallartu nomas īpašumā esošā Valmiermuiža kļuva par nozīmīgu pirmās latviešu garīgās atmodas centru 18. gadsimta vidū. Kopā ar Kampenhauzenu dzimtai piederošo Ungurmuižu Valmiermuiža kļuva gan par zemnieku skolas vietu, gan arī par pirmo hernhūtiešu misionāru dzīvesvietu, kuri pēc Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes (1683-1750) iniciatīvas un viņas finansēti Valmieras diakonāta telpās un pēc tam speciāli šim nolūkam celtās ēkās Valmieras Jērakalnā izveidoja skolotāju semināru spējīgākajiem latviešu zemniekiem. 1742. gadā semināra audzēkņu skaits sasniedza 120 personas, kuri kļuva par skolmeistariem plašā Vidzemes teritorijā. Hallartes dibinātajās mācību iestādēs saskatāmi arī latviešu nacionālās grāmatniecības pirmsākumi, jo kopā ar semināristiem tika tulkotas un norakstos izplatītas garīgas dziesmas, celsmes literatūra. Šī pirmsākuma iespaidā radies unikāls materiāls – agrākā zināmā latviešu rakstniecība atsevišķos rokrakstos un rokrakstu grāmatās. Lielākā šīs gandrīz gadsimta garumā veidotās kolekcijas daļa apkopota Brāļu draudžu rakstu fondā LNB. Tā ir pasaulē apjomīgākais pirmās latviešu valodā, lielā mērā pašu latviešu radītas nacionālās literatūras vākums. 2017. gadā tas tika iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.

MAGDALĒNA ELIZABETE FON HALLARTE (1683-1750). atmodasuguns.lv foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru