Ilgtspēja vai ieilgusi mazspēja?
Nesen rakstīju par to, ka Latvijas valsts puslīdz normālu ekonomiku un reizē Laimdotas Straujumas vadītās valdības krēslu nosacītu stabilitāti lielā mērā nodrošina Eiropas Savienības fondu finansējuma piešprice. To uzskatāmi apliecina arī skaitļi no iepriekšējā ES fondu apgūšanas perioda, t.i., laika posma no 2007. līdz 2013. gadam. Tieši no ES fondiem Latvijā ienākuši 70% no visām publiskajām investīcijām, ES fondu finansējums nodrošinājis vairāk nekā 10% no ikgadējiem Latvijas valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt ikgadējā ES fondu ietekme uz iekšzemes kopprodukta izaugsmi vidēji bijusi 0,9%.
Tas nav maz. Tieši tāpēc tikai loģiski būtu, ja visi tie, no kuru veiktajiem priekšdarbiem lielā mērā atkarīgs nākamā — no 2014. līdz 2020. gadam — ES fondu plānošanas perioda pienesums mūsu valsts ekonomikā, būtu sen savus mājas darbiņus paveikuši un tagad gaidītu starta šāvienu, jau ieņēmuši zemā starta pozu nākamajam skrējienam pēc ES atvēlētajiem eiro miljoniem. Cik daudz no galvenajām tribīnēm tiek runāts par Latvijas ilgtspējīgu attīstību! Izrādās, īstenība ir krietni vien tālu no vēlamās situācijas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv