Ietvars ir, jādomā par saturu
Saeima dodas vasaras brīvdienās ar sajūtu, ka dāvājusi tautai uz Līgosvētkiem vērtīgu dāvanu — Satversmes preambulu, kas pasludina latviešu pastāvēšanu par Latvijas valsts uzdevumu. Laiks vēl rādīs, cik patiesi noderīgs vai, gluži otrādi, tukšvārdīgs ir pamatlikuma jaunais ietvars.
Visticamāk, paies pāris gadu vai pat vairāk, līdz tiksim par to kaut kādā nebūt skaidrībā. Tomēr jau tagad likuma virzītājiem un balsotājiem nāksies rēķināties ar to, ka nekādu īpašo pateicību viņi no sabiedrības nesagaidīs. Kāds politiķis līdz tam aizdomāsies jau pa Jāņu laiku, cits — priekšvēlēšanu braucienos pie vēlētājiem. Būs arī tie, kuri rūgto patiesību apjautīs vien tad, kad neieraudzīs sevi 12. Saeimas deputātu sarakstā.
Šajā ziņā preambula līdzinās eironaudai. Kaut arī jaunā valūta ir devusi Latvijas ekonomikai (un arī valsts prestižam) dažādus acīmredzamus ieguvumus, būtu pavisam naivi cerēt, ka tikai tāpēc kāds vēlētājs dosies uz iecirkni, lai pateiktu savu paldies tās ieviesējiem. Savukārt panākt to, ka algas un pensijas kļūtu lielākas ne tikai cipariski, ir krietni piņķerīgāk nekā uzrakstīt papildinājumu pamatlikumam. Tāpēc valdība pat necenšas kaut ko panākt labklājības vairošanā — ak, nevajag tautai dot liekas cerības…