Graudus kuļ līdz pusnaktij
Nesen, braucot no Rūjienas uz Valmieru, pie pagrieziena uz Rencēniem pamanījām divus jaudīgus graudu vedējus: vienu ceļā uz Rūjienas, otru — uz Rencēnu pusi. Nolēmām sekot, jo ir skaidrs, ka tādas kravas ar tādiem spēkratiem ved tikai no lieliem graudaugu laukiem. Nojauta izrādījās pareiza, jo, izbraucot cauri Rencēniem un dodoties uz Rencēnmuižas pusi, priekšābraucējs pa pamatīgi saceltiem putekļiem mūs aizveda pie varena, labi kopta rudzu lauka. Tajā ražas vācēji tobrīd vienlaikus strādāja ar trim jauniem «John Deere» kombainiem. Divi — viens otram pretī, trešais atsevišķi. Protams, ka uzreiz devāmies tur, kur lielāks troksnis un vairāk lauksaimniecības tehnikas, bet nekā, nācās vien mērot ceļu pie trešā kombaina, jo tieši tur, lūk, strādājot pats saimnieks — naukšēnietis AINIS DUKURS.
Pienākuši pie skaistajiem rudziem, ar žestu valodu viņam liekam saprast, ka lūdzam tikai dažas minūtes nelielai sarunai. Zinot, ka druvā saulainā laikā katra minūte dārga, rēķināmies, ka mūsu lūgumu var arī ignorēt. Tā diemžēl ir gadījies, un par to nav ko lūpu uzmest. Šoreiz gan netiekam atraidīti. Kombains atstājas, un no tā izkāpušais kombainieris, sakot labu dienu, pasmej, ka brītiņu derot kājas izlocīt: «Kā no rīta izbraucam no mājām, tā ap pusnakti tikai pārrodamies. Kombainos kā nu kuram: kam ledusskapis, kam aukstumkārba pa rokai. Ēdamais un dzeramais līdzi. Tāds nu reiz ir ražas laiks. Reizi gadā, bet uz pilnu klapi.»
RUDZOS. Tā jauno ražu Rencēnos vāc naukšēnietis Ainis Dukurs.Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv