Ģenerālis Jānis Balodis
«Aizsteidzas gads pēc gada, mainās viens pēc otra gadsimti, un līdzi tiem cilvēku paaudzes seko cita citai, izzūdot nebūtības vārtos. Ja tiešām kāds no aizgājējiem savas dzīves laikā darījis kaut ko lielu un cildenu tēvzemes un tautas labā, viņš paliek nemirstīgs, dzīvodams tālāk nākamo paaudžu piemiņā.
Tāds ir Trikātas novada dēls – Latvijas nacionālās armijas bijušais virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis…» (Andris Caune, Inga Boškina, grāmata «Ģenerālis Jānis Balodis un viņa dzimtais novads Trikāta»).
Ar šādiem ievadvārdiem sākas pie lasītājiem pagājušajā vasarā nonākusī grāmata. Šogad, kad februārī ģenerālim apritēja 140 gadi, šis izdevums ir īpaši pieminams. Šķiet, esam tik daudz lasījuši par mūsu ģenerāli, kas tad vēl varētu būt nezināms – tomēr šis izdevums atšķetina vairākas līdz šim radušās neprecizitātes ģenerāļa Jāņa Baloža biogrāfijā. Pateicoties Andra Caunes un Ingas Boškinas sadarbībai, mums dota iespēja ielūkoties maz zināmajā ģenerāļa dzīves pusē – bērnībā. Var jau būt, ka viņam pašam tā nav likusies pieminēšanas vērta salīdzinājumā ar vēlāko gadu sasniegumiem, tomēr tieši bērnība ir tā, kas veido cilvēku. Mums ir tas gods būt ģenerāļa novadniekiem. Tas uzliek arī pienākumus un atbildību.
TRIKĀTAS PILSDRUPĀS 1962. gadā: V. Caune (no kreisās), A. Caune, Vigurts Luža, Jānis Balodis. Elvīras Balodes foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv