Gaujas senlejas noslēpumi izskan Dabas simfonijā
Ļaužu tūkstoši sestdien kājām, ar divriteņiem, daži ar elektromobili centās nokļūt nu jau devītās «Dabas koncertzāles» vietā — Siguldas Balonu pļavās. Pat labi, ka automašīnās ērti piebraukt nevarēja, bet līdz koncertzāles vietai bija jāiet labs gabaliņš pa Gaujas senleju, kur pēc nesen nolijušā lietus no kraujām vēl plūda ūdens, veidojot uz ceļa pamatīgas ūdens lāmas un dubļus. Pacietīgi tiem cauri izbridušie nokļuva pļavā, kuras nostūrī viņus uzrunāja viens no «Dabas koncertzāles» pamatlicējiem, daudzu koncertu tekstu autors, dzejnieks Pēters Brūveris. Pērn Viļķenē, kad Pētera vairs nebija, Ingus Ulmanis teica, ka viņa labvēlīgo klātbūtni kaut no debesu maliņas visa gadiem kopā strādājusī komanda jūtot joprojām, domās dzejniekam bieži padomu prasot.
Šogad Pētera Brūvera klātbūtne bija vēl jūtamāka, jo viņam bija izveidota taka, kurā čaloja strauti, skanēja dzeja, sākotnēji pa rindai, no dažādām pusēm, tad no diža ozola: «Īstajos mežos klīdu rītu, klīdu rītu, klīdu vakaru, līdz pienāca nakts, bet apkārt tik koki un krūmi, un briksnāji, un meži, un meži. Pēkšņi izdzirdu ķērpīša balsi. Viņš čukstēja: «Neuztraucies, neskumdinies, beidzot tu esi savās īstajās mājās!» Pēters mūs reāli atkal uzrunāja — no savām īstajām mājām.
IDEJAS UN TO REALIZĒTĀJI. «Dabas koncertzāles» režisors Andris Rubīns (no labās) ar Uģi Vītiņu pārspriež, cik veiksmīga izdevusies šogad pirmo reizi veidotā Pētera Brūvera taka.Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv