Dodamies ekspedīcijā Ķoņu dārgumus meklēt
Projekta Ķoņu dārgumus meklējot ietvaros laikā no maija līdz jūnijam notika vairākas teorētiskās nodarbības, kurās dalībnieki kartē iezīmēja, viņuprāt, pie Ķoņu vērtībām pieskaitāmās vietas, lietas, prasmes, cilvēkus. Ne vienreiz vien nodarbībās, meklējot tālākus ideju risinājumus, tikāmies ar mūsu mentori, starptautiskās biedrības Culturelab pārstāvi Ilonu Asari, Amatas novada un Āraišu kopienas pārstāvēm, kas ar savu pieredzi iedrošināja mūs rīkoties tālāk. Teorētiskās nodarbības Zirgu pasta stacijā apmeklēja 3 līdz 8 cilvēki, atkarībā no tēmas.
Savukārt 10. jūlijā devāmies ekspedīcijā, lai apsekotu sākotnēji izraudzītos objektus Ķoņu teritorijā un uzzinātu par tiem vairāk. Patīkami pārsteidza krietnais cilvēku pulciņš: Ķoņu pusi iepazīt vēlējās 21 cilvēks – gan ķonieši, gan naukšēnieši, gan rencēnieši, arī valmierieši. Jaunākie bija deviņgadnieki, bet cienījamākais vecums – septiņdesmit astoņus gadus sasniegušai ekspedīcijas dalībniecei, kura gan dalījās savās atmiņās, gan uzzināja ko jaunu.
Ceļu sākām ar savstarpēju iepazīšanos un nelielu stāstu par Zirgu pasta staciju, tālākā ceļā pārbaudījām, vai zviedru ozoli vēl aug, izzinājām Dīķeru un Ķoņu muižu noslēpumus, apskatījām Lielo un Bezdibeņa avotus, garām braucot, pamājām Lielajai liepai, uzzinājām Latvijā pazīstamu ķoniešu dzīves stāstus, atradām veco tilta vietu pāri upei un iedomājāmies, kādas pārmaiņas daudzo gadu garumā piedzīvojusi Vigaļu krejotava, kur bijis Ķoņu krogs, ko piedzīvojusi Ķoņu veikala māja, kur gandrīz pirms 80 gadiem gribēts celt mūsdienīgu modernu skolu un pat akmeņi savesti, tikai celtniecība apstājusies; ko pieredzējusi Unguriņu pusmuižas klēts, un vēl citus stāstus, kuri tiks pierakstīti un apkopoti projekta gaitā. Nostāstos izstaigājām gan zviedru, gan baronu laikus, gan paviesojāmies pirmskara un padomju laiku norisēs, apbrīnojām grezno saimnieku namiņu un kūts apdares meistardarbus un dabas pārsteigumus. Apslēpto naudu zem Muršakmens gan neatradām… nez vai tāpēc, ka pat visiem nebija spēka to izkustināt no vietas, vai sabijāmies, ka nepiesitas Krusta egles vadātājs?
Paldies katram dalībniekam par interesi un piedalīšanos, īpaša pateicība Agritai Gruzdiņai un Marutai Krastiņai par sagatavotajiem stāstiem un faktiem!
Projekta ietvaros viens no otra mācīsimies arī dažādas jaunas iemaņas, pirmais izmēģinājums pavisam neparasts – garšvielu glezniņu veidošana Agneses Auniņas-Linmeijeres vadībā Naukšēnu novada svētku Ķoņu kalna dienas ietvaros. Interesentiem pacietības pietika, un svētkus papildināja krāšņi, tikko tapuši darbiņi, ko pēc izstādes katrs varēja nest mājup. Paldies Agnesei, Sandrai, Guntai, Ņinai, Laurai, Edgaram par palīdzīgu roku un idejām svētku norises vietas sagatavošanā un dekorēšanā!
DĀRGUMU MEKLĒTĀJI pie Muršakmens.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv