Stopsignāls zivju negausīgam patēriņam

- 7.Oktobris, 2020
PROJEKTS
Portālā

Nostāsti par brangajiem lomiem Baltijas jūrā nu jau kļuvuši par teiksmām. Zivju krājumi, zvejojot kā legāli, tā nelegāli, ir izsmelti. Vai gribat, lai arī jūsu bērni un mazbērni ēd zivis? Ja jā, tad šodien patērētājiem jākļūst atbildīgākiem.

 

"Ēdiet!", "Uzmanīgi!", "Nepērciet!"

ANO dati liecina, ka ap 90% pasaules savvaļas zivju krājumu tiek pārzvejoti vai ir sasnieguši maksimāli pieļaujamo ilgtspējīgas zvejas apjomu. Lai mēs arī nākotnē varētu ēst zivis, ļoti svarīgi ir jūrās, ezeros un ūdenstilpēs saglabāt to bioloģisko daudzveidību. Izzvejojot kādu zivju sugu, mēs nezaudējam tikai to – tā tiek izjaukts viss ekosistēmas līdzsvars, kā arī negatīvi ietekmētas daudzas citas sugas. Arī zivju audzēšana rada vides problēmas, no kurām viena ir citu ūdens dzīvnieku ieguve, lai nodrošinātu barību audzētajām zivīm, skaidro Pasaules Dabas fonds (PDF), kas izstrādājis "Zivju gidu", lai palīdzētu saprast, kuras zivis ēst, bet no kurām labāk atteikties. Tajā sniegta informācija par lielāko daļu Latvijā nopērkamo populāro zivju sugām. Tās apzīmētas atšķirīgās krāsās pēc luksofora principa, proti, zaļā vēsta – "Ēdiet uz veselību!", dzeltenā – "Uzmanīgi! Painteresējieties un padomājiet!", bet sarkanā aicina – "Nepērciet!".

"Ievērojot šī "Zivju gida" ieteikumus, jūs piedalīsieties zivju resursu saglabāšanā un veicināsiet likumīgu un resursus saudzējošu zvejniecību, kā arī varēsiet priecāties par zivju daudzveidību kā jūrās, tā arī uz sava galda. Ļoti ceram, ka pēc dažiem gadiem arvien vairāk zivju sugu varēsim apzīmēt ar zaļu krāsu," pauž starptautiskā dabas aizsardzības organizācija.

 

Piedāvājums nav trūcīgāks

PDF iniciatīvai "Lai jūra čum un mudž!" pievienojušies vairāki Latvijas restorāni un to šefpavāri, arī mazumtirgotājs "Rimi", kurš pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka visās Baltijas valstīs pārtrauc iepirkt zivis no "Zivju gida" sarkanā saraksta. Piemēram, ar 1. jūniju "Rimi" pārtrauca to tropisko garneļu, pangasiju, mencu, zušu, varavīksnes foreļu un melno paltusu iegādi, kuri bija nozvejoti vai audzēti veidos, kas nenodrošina ilgtspējību un ir kaitīgi.

"Rimi" ir pirmais mazumtirgotājs, kas spēris šādu soli.

"Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala skaidro, ka tas nebūt nenozīmē, ka šī zīmola veikalos zivju produkcijas piedāvājums tagad kļuvis trūcīgāks. Sarkanā saraksta zivis un jūras veltes "Rimi" veikalos aizstāj produkcija no ilgtspējīgām zivsaimniecībām un akvakultūras, un pircēji, to iegādājoties, atbalsta veselīgu un atbildīgu dzīvesveidu, kā arī palīdz saglabāt vidi un zivsaimniecības resursus.

 

Nejautā, no kurienes zivs nākusi

Pērn novembrī reģistrētā "Jauno pavāru kustība" arī ir iniciatīvas "Lai jūra čum un mudž!" biedrs. "Vairs jau nav tie laiki, kad pavārs iet uz darbu, lai pagatavotu masu produkciju, ko pārstrādā caur vēderu. Vismaz manā gadījumā, lai es noturētu muti virs ūdens, man ir jāizdomā, kā sevi padarīt interesantāku, iespējams, sniedzot atgriezenisko saiti visai ēdināšanas kultūrai. Šajā gadījumā ēdināšanas kultūras sastāvdaļa ir arī zivis. Ja mēs nedomāsim par zivju resursu saglabāšanu, tad kurš cits par to domās?" spriež viens no "Jauno pavāru kustības" dibinātājiem, Kuldīgas novada strausu fermas "Nornieki" restorāna "Ar putniem" šefpavārs Žanis Raivo Behmanis.

Par PDF iniciatīvas atbalstītāju viņš kļuva, strādājot Skrundas muižas restorānā, un šo "ticību" šefpavārs turpina, darbojoties "Nornieku" virtuvē. Līdz šim gan tajā galvenais akcents likts uz pašu audzētu strausu gaļu, taču tagad restorāns idejiski virzoties uz to, ka piedāvājums jāpapildina, tajā iekļaujot arī zivis. Protams, ne no sarkanā saraksta, teic šefpavārs.

Jautāts, kādas zivis Latvijas restorānu klienti visvairāk iecienījuši, viņš norāda, kas tas ir ļoti individuāli. Daļa klientu izvēlas sev zināmas zivis – lasi un foreli, arī mencu, kuru "šobrīd nevajadzētu aiztikt" (viena no sarkanā saraksta zivīm), no saldūdens zivīm pieprasīts ir Burtnieku ezera zandarts.

"Nezinu gan nevienu reizi, kad kāds klients būtu painteresējies, no kurienes zivs nākusi," teic šefpavārs.

Ž. R. Behmanis atzīst, ka agrāk arī pats nav īpaši pievērsis uzmanību zivju izcelsmei, kur un kā tās nozvejotas. Viņš vienmēr uzticējies saviem piegādātājiem, "savām tā brīža vēlmēm un aktualitātēm". "Šajā ziņā paldies tiem, kas par to domā un uzrunā mūs, aicinot par to aizdomāties," teic šefpavārs.

 

Iespējams, sekos piemēram

"Jā, esam dzirdējuši par šādu iniciatīvu," teic SIA "Tiamo grupa" pārstāvis Toms Zukulis. "Tiamo grupa" ir viena no lielākajiem ēdināšanas un viesmīlības uzņēmumiem Latvijā, kas arī Liepājā saimnieko vairākās kafejnīcās un restorānos.

 "Vienmēr ļoti rūpīgi sekojam līdzi izejvielām un to izcelsmei. Zivis un jūras veltes nav izņēmums. Vēl jo vairāk, mēs kā liepājnieki zivs kvalitāti vērtējam ļoti stingri un cenšamies atrast iespējas strādāt ar vietējiem piegādātājiem. Mēģinām atrast tādu, kurš par attiecīgajām zivīm vai jūras veltēm var uzrādīt sertifikātu, ka tās iegūtas atbilstoši noteiktajiem standartiem," pauž uzņēmuma pārstāvis.

Viņš norāda, ka "Tiamo grupa" nākotnē būtu ar mieru pilnībā sekot šai iniciatīvai, un piebilst, ka procesu atvieglotu tas, ja PDF aicinājumu stingrāk ievērotu piegādātāji un zivju tirgotāji. "Tad arī vairāk tiktu izslēgta iespēja iepirkt apdraudēto sugu zivis un jūras veltes," spriež T. Zukulis.

 

UZZIŅAI

  •  "Zivju gids" pieejams 22 valstīs un tiek atjaunots katru pavasari. Latvijā teksta konsultants ir bioloģijas doktors Māris Plikšs, bet "Latvijas saldūdens zivju gids" tapis sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu.
  • Izmanto "Zivju gidu" savā ikdienā! Ja tevis izvēlētā zivs ir zaļajā sarakstā – labu apetīti! Ja sarkanajā – izvēlies ko citu! Ja dzeltenajā – kādreiz jau var, bet regulārām maltītēm tomēr skaties zaļā saraksta virzienā!

Avots: Pasaules Dabas fonds

 

Regulārs zivju patēriņš mums ir svarīgs, lai uzturētu sevi pie labas veselības, tomēr aizvien vairāk ir jāaizdomājas kā uz šķīvja nonākušas zivis, kā tās nozvejotas un cik tālu līdz mums vestas. Foto no pixabay.com

 

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Valmierietis - 7.Oktobris, 2020 - 23:04

Kāda jēga Valmieras laikrakstā "cepties" par Liepājas zivju problēmām? Labāk būtu dziļāk tā paša Burtnieka problēmas papētījuši. Vel, kāds sakars Novadu zaļošanai ir ar zivīm? Ja ir tāds projekts, tad par novadu problēmām zaļajā saimniekošanā arī ir jāraksta. Kad zivis kļūst zaļas, tās vien lauku mēslošanai der. Tā arī varētu būt vienīgā saite liepājnieku zivju problēmām ar zaļo saimniekošanu novados

arī valmierietis - 8.Oktobris, 2020 - 21:26

Šobrīd Burniekā zīmē ezera dziļumu karti, bet 3. novembrī, iespējams, kaut ko svarīgu spriedīs par tīklu nākotni ezerā.

Pievienot komentāru