Caur grūtībām kļūt sirsnīgākam
JURI ULMANI iepazinu kā Vidzemes Augstskolas pasniedzēju. Tolaik neko par viņu nezināju un labi atceros, kā pāris dienas pirms pirmā septembra, kad lekcijas vēl nebija sākušās, viņš kursam bija atsūtījis materiālu, kas jāizlasa uz pirmo lekciju.
Tolaik nodomāju – galīgi aptracis ar savu mācīšanu, skola vēl nav sākusies, bet jau sūta lasāmgabalus. Toreiz materiālu tikai nedaudz pašķirstīju un darīju savas ieplānotās lietas. Par pārsteigumu, stingra, pedantiska un lasīt piespiedoša pasniedzēja vietā iepazinām ārkārtīgi interesantu personību, kas neizmantoja nekādus soda punktus vai piezīmes par to, ka kāds kaut ko nav izlasījis. Mūsu kursā viņš kļuva par vienu no vismīļākajiem pasniedzējiem, kura lekciju pasniegšanas veids bija atšķirīgs, interesants, lekcijās drīkstēja «runāt pretī» jeb iebilst, un par to neviens netika iekļauts melnajā sarakstā, bet izvērtās interesantas diskusijas; un, kas vērtīgi, – gluži dabīgi gribējās lasīt uzdotos materiālus, lai lekcijās varētu iesaistīties.
Izrādās, Juris darbojas arī daudzās citās sfērās, bet šoreiz par kāpšanu kalnos un fotografēšanu. Jo šī gada martā viņš devās kalnos, lai kāptu visaugstākajā virsotnē pasaulē. Everests jeb Sagarmātha atrodas Himalajos uz Nepālas un Ķīnas robežas, tā virsotnes augstums ir 8849 m virs jūras līmeņa.
Juris stāsta: «Tikai neprasi man – kāpēc tu kāpi? Jo es nezinu. Agrāk kāpu ar Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu. Viņi jau pirms tam, 1995. gadā, bija uzkāpuši Everestā. Tad reiz viņi bija izlēmuši uzkāpt visaugstākajā virsotnē katrā kontinentā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv