Būtiski atteikties no liekā
«Kaut ko darīt vairāk, lai klāt nāktu labais, un aizmirst par lieku greznību. Atteikties no kaut kā, ko ļoti gribas,» tā laiku pirms Lieldienām izdzīvo mazsalaciete OLGA STRAUBERGA. Olga ir katoliete. Dzimusi Ludzā, mamma baznīcā gājusi ik svētdienu. Mazā Olga, arī viņas vecākā māsa un brālis domājuši, ka turēsies pie ticības, ka lūdzot vairojas miers ne tikai sevī, bet arī pasaulē, bet tad liktenis dzīvi sagriezis kājām gaisā. Liktenim bijis arī vārds — 1949. gada 25. marts.
«Man bija 10 gadi, māsai 23. Vecāki baidījās par izsūtīšanu, aizsūtīja mani prom pie māsas dzīvot. Viņa skolā bija skolotāja, es tur mācījos, bet sanāca pretēji: mamma, tētis un brālis todien palika Latvijā, paslēpās, bet mūs ar māsu paņēma no klases. Tālajā ceļā devāmies bez nekā, pat maizes nebija līdzi. Vagonā bija labi cilvēki, kas padalījās. Rēzeknē vagoni uz brīdi piestāja, tur mums paziņas iedeva maizes kukulīti,» stāstīja Olga, sakot, ka Lieldienu gaidīšana, gavēņa laiks vienmēr iekrīt ap šo tautai tik liktenīgo datumu.
LAIŽ MIERU SEVĪ. «Gavēnī esmu apņēmusies vairāk lūgties, lai krājas paļaušanās,» saka Olga Strauberga, kura kalpo «Caritas», gādājot arī par slimo un trūcīgo sirdsmieru.
Jāņa Līgata foto