Budžeta vai pirmsvēlēšanu solījumu konsolidācija
Ir darbības, ko negribas saukt īstajos vārdos, runāt par tām visiem saprotamā latviešu valodā. Tā pašlaik, kad Laimdotas Straujumas vadītā valdība secina, ka budžetā neienāk tāds naudas apjoms, kāds bija prognozēts, šo budžetu plānojot un Saeimā apstiprinot, paziņojumos sāk zibēt uzņēmējus, ierēdņus, jebkuru iedzīvotāju biedējošais vārdu savienojums «budžeta konsolidācija». Ar to, tieši un konkrēti nepasakot, ka valdībai sāk pietrūkt naudas, lai pildītu visu solīto, mums liek vien nojaust, ka nekas labs atkal nav gaidāms. Visiem mums ir arī atmiņā, ka pirms sešiem gadiem, kad vēl centāmies kaut cik pie vērtības noturēt latu, šie paši vārdi nozīmēja «jostu savilkšanu» –— nodokļu celšanu un pat algu samazinājumus.
Reālo situāciju piesedzošais vārdiņš «konsolidācija» jau tā iegājis politiķu un ministru sarunu, pat dokumentu apritē, ka viņi pat reizēm neapjauš, ko pasaka. Enciklopēdijās šo vārdu gan traktē kā vairāku lietu apvienošanu lielākā kopumā. Bet budžets, lai arī cik cītīgi to politiķi un ministri konsolidētu, lielāks taču nekļūs. Ekonomists Uldis Osis tā arī norāda, ka budžeta tēriņu samazināšanas kontekstā vārds «konsolidācija» drīzāk būtu uzskatāms par nevārdu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv