Beverīnas novadam ir ar ko lepoties

Pasākums, kā jau todien daudzviet, sākās ar klusuma brīdi Parīzē  noslepkavoto piemiņai.

Vakaru ievadīja dziesma «Tālivalža dārgumi», kuru jau uzskata par novada himnu. Svinīgi to dziedāja Uldis Punkstiņš, kurš pats arī  komponējis mūziku Valda Rūjas dzejolim. Ilona Plaude lasīja Veronikas Strēlertes «Paceliet acis uz karogu,/Brīvās Latvijas nestu...».

Tad novada domes priekšsēdētājs Sandris Brālēns uzrunā akcentēja, ka pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču tikai ap 200 no tām ir savas valstis. Tādēļ Latvija ir izredzētā, — lai arī esam viena no iedzīvotāju ziņā mazākajām tautām, mums ir sava valsts. Tās aizsākums ir arī Kaugurvērī, kur l905. gadā jaunieši dalījās pārdomās par dzīvi.  Par to romānā «Valmieras puikas» raksta Pāvils Rozītis. Viens no romāna varoņiem salīdzina, ka, tāpat kā no strautiņiem rodas lielas upes, tā no sīkiem notikumiem rodas neapturamas kustības. Viņš uzsver, ka, dzīvojot liela laikmeta sākumā, ir ne tikai jānoskatās, bet arī pašiem vajag lielus darbus darīt.

Atgādinot «Valmieras puikās» rakstīto, S. Brālēns secina, ka arī Kaugurvērī aizsākušies notikumi panāca, lai pēc 13 gadiem piedzimtu Latvijas valsts. Turpinājumā viņš teica:

«Arī šodien ir pārmaiņu laiks. Apkārt notiek  procesi, no kuriem Latvija nevarēs norobežoties. Tādēļ ir svarīgi šodien apjaust, ka Latvijas valsti gluži kā jūru izveidoja strauti, kas savā laikā plūda no daudziem  novadiem. Šī jūra vēl izsīkusi nav, taču ir kļuvusi seklāka, un daži no strautiem ir izžuvuši. Mūsu jūrai ir vajadzīgi jauni strauti un jauni notikumi. Kas šos strautus un notikumus radīs? Tie ir cilvēki, kuriem jāpamodina sevī dzirksts, ko Dievs katrā no mums ir ielicis. Kad šī dzirksts tiek atmodināta, cilvēki var radīt gan  strautus, gan  notikumus. Ir vien nepieciešama laba griba, labs nodoms  Šo dzirksti pamodināt novēlu visiem mums,  un lai Dievs svētī Latviju.»