«Beverīnas Lepnums» — atzinība un mudinājums

Par to saruna ar šīs kapelas kopā aicinātāju ANDO KRŪZI un  vienu  no pamatvīriem — ULDI PUNKSTIŅU.

Ando: — Sākšu ar paradoksu, ka šogad novads lepojas nevis ar jaunumiem, bet gan ar to, kas bija un tagad nav, jo «Abulmalas burlakas» vairs nepastāv. Bet, manuprāt, bijām tiešām radošs kolektīvs, kurā sākotnēji biju es, Uldis, mans dēls Lauris Rozenbahs, dabas dots talants Daina Kurte, kas ar vijoli prata jebkuram skaņdarbam iedot tautasdziesmas noskaņu. Vēl Māris Cināts, kurš nu ir projām Norvēģijā, un Varis Krūmiņš. Šis sastāvs kopīgu darbošanos beidza, kad ierakstījām disku «Laika vīra piezīmes» ar 15 dziesmām, kas vēl līdz šim brīdim nezināmu apstākļu dēļ nav izdots.

Ar kādu pamatdomu sākāt?

Kad saņēmām ierosmi šo dziesmu kopu veidot, novadam bija izteikts vēsturiskais uzstādījums. Nav jau Latvijā  daudz  citu novadu, kas var lepoties ar tādu vēsturi, kāda ir mūsējam.  Cilvēki citur Latvijā mūs apskauž, ka mums ir Beverīnas nosaukums, vēsture, kas ir nebeidzams stāsts par latviešu senatni. Novadam tiešām pamatā būtu liekams Tālivaldis un ar viņu saistītie notikumi, uz kuriem varam veidot ļoti veiksmīgu stāstu gan biznesam, gan tūrismam. To neredzēt, nejust, aizmirst ir nesaprotami. Attīstībā nedrīkst balstīties tikai uz Eiropas  fondu naudām.  Nekas neiznāks,  ja novadam nebūs dvēseles un pamata, uz kura kopā turēties. Šķiet, to labi saprata iepriekšējā, Māra Zvirbuļa vadītā novada dome.  Viss sākās, kad  pēc lieliskā saimnieka Riharda Circeņa rosinājuma Andris Vārpa izkala  ķēniņa Tālivalža pieminekli. Valda Rūjas Tālivaldim veltītajā dzejolī dziesmu sadzirdēja Uldis Punkstiņš un teica, ka jāraksta mūzika.

«ABULMALAS BURLAKU» SĀKOTNĒJAIS SASTĀVS. Ando Krūze (priekšā); otrajā rindā no kreisās Varis Krūmiņš, Māris Cināts, Lauris Rozenbahs; augšā — Daina Kurte un Uldis Punkstiņš.

Sarmītes Kanašnieces foto