Beverīnas amatnieki dodas pasaulē
Novada rosīgāko amatnieku pēdējā laika aktivitātes saistītas ar prasmju rādīšanu darbnīcās dažādos pasākumos, novada skolās, kur ieinteresētajiem uz vietas rāda, no kā un kā top tautisks audums, adījums, filca zābaki vai koka karotes. Šādi amatnieku prasmes demonstrējumi nu ieinteresējuši arī Norvēģijā dzīvojošos latviešus, kas nesen beverīniešus bija uzaicinājuši pie sevis.
Stāsta viesošanās idejas autore AIJA VĪTOLA:
«Bergenā latviešu kultūras skolā «Bergausis» mana draudzene Kristīne Gabrāne ir skolotāja, Norvēģijā dzīvo jau vairāk nekā piecus gadus. Viņa kopā ar citiem turienes latviešiem vēlējās, lai darbnīcās galvenokārt bērniem un arī pieaugušajiem rādām latviešu tradicionālās amatu prasmes. Pasākumam gatavojāmies diezgan ilgi un pārdomāti. Norvēģijai darinājām sev arheoloģiskos (pirms tautas tērpa) tērpus. Pie Zandas Žentiņas mums vairākas trešdienas bija meiteņu pasākumi, kuros klausījāmies latviešu spēka dziesmas un kopā šuvām sev speciālus tērpus. Nu ir iecere tādus darināt arī mūsu vīriešiem un turpmāk arī pasākumos Latvijā piedalīties tajos.
Uz Norvēģiju pati vedu rādīt celošanu (jostu aušanu bez stellēm ar īpašiem dēlīšiem), otrā darbnīcā darinājām roku aprocītes no koka bumbiņām un vaskotiem diegiem. Inga savā darbnīcā rādīja filcēšanas prasmes. Jānis Jākobsons demonstrēja koka rotaļlietas un spēles, viņa meita Anete — kā top vaska sveces. Uldis Žentiņš popularitāti it sevišķi sieviešu vidū ieguva ar karošu grebšanas un koka olu darināšanas un krāsošanas prasmēm. Zanda gatavoja latviskus ēdienus, cienastā bija bukstiņputra, melleņu klimpas ar ķīseli, Latvijas zāļu tējas, auzu pārslu sacepums. Īpaši visiem garšoja bukstiņputra.
AIJA VĪTOLA un INGA LOGINA. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv