Sarkanais terors un Valmieras atbrīvošana no komunistiem 1919. gadā
1919. gada maijā pēc nepilnu piecu mēnešu komunistu valdīšanas padomju Latvijas proletāriskais cietoksnis sāka ļodzīties visās šuvēs.
Ja, sarkanajiem strēlniekiem ienākot Latvijā, «vismaz 75 procenti tautas bija par komunistiem», rakstīja Linards Laicens 1919. g. 8. augustā tapušajā rakstā «Kāpēc krita Padomju Latvija?», tad maijā «varbūt nebija virs 15–20 procentu». Padomju Latvijas sabrukuma iemesli bija iekšēji: tautai svešā un nepieņemamā komunistiskā ideoloģija, kļūdainā tautsaimnieciskā politika un nežēlīgais terors pret mierīgajiem iedzīvotājiem. «Mūsu uzdevums,» paziņoja Stučka ceļā uz Latviju 1918. g. decembrī, «ir pēc iespējas daudz iznīcināt, ne tik daudz un vienīgi buržuāzijas šķiras varu, bet viņas personīgo sastāvu.»
Valmieras skats no Gaujas kreisā krasta. Redzams komunistu 1919. g. 26. maijā nodedzinātais Gaujas tilts, upes šķērsošanai uzbūvētās pagaidu laipas un 27. maijā sašautais Sv. Sīmaņa baznīcas tornis. Foto no V. Skrastiņa kolekcijas
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv