Braucot šajā virzienā, varam pamanīt vairākas ar Latviju saistāmas vietas.Daudzi varbūt nezina, ka Valgā pie Kultūras centra parkā 2009. gadā atklāts piemineklis rakstniekam, noveles «Tomass Nipernādijs» autoram Augustam Gailītim. Tēlnieka Jāka Soana skulptūrā attēlots šīs noveles galvenais varonis. Rakstnieks dzimis netālu no Sangastes, tēvs bija latvietis, māte — igauniete.
Nobeigums.
30 metrus pirms autostāvvietas pie Vaidavas pilskalna pa labi sākas taka uz neparastiem akmens krāvumiem. Pa ceļam — zīmju akmens, ziedokļa akmens, būtībā svētakmens. Tajā var saskatīt arī lidojoša putna siluetu, kas lido uz austrumiem. Diemžēl to papildina nesenos laikos iekalta neregulāra piecstaru zvaigzne. Kādreiz tādas lietoja ļauno garu atbaidīšanai, mūsu senčiem līdzīga zīme ir lietuvēna krusts.
2. turpinājums
Pa kreisi no skolas bijuši padomju karavīru brāļu kapi, 1947. gadā šķūtniekiem ar zirgiem un lāpstām bija jābrauc visur salasīt kritušos. Te apraka 22 karavīrus. Kad Veļķu muižā bija skola, no Krievijas braukuši tuvinieki, daži dzīvoja nedēļām, sēdēja savos kapiņos un raudāja. 1984. gadā tos it kā izraka ārā un pārveda uz Valmieras jauno memoriālu. Vietējos pie tā klāt gan nelaida. Vēlāk kauliņi mētājās, puikas tos lasīja un veda nodot Valmieras muzejā (LFK 2049, 934).
1. turpinājums
Jaunveļķu tagadējā dzīvojamā ēka ir tikai puse no kādreizējās, daļa nodegusi 1944. gadā. Šīs ēkas virtuvi vēl ilgi saukuši par zvaigžņu istabu, jo tā bijusi apgleznota. Izkrāsota zilā krāsā, ar zvaigznēm un pestītāju, uz griestiem svētie. Kas te vēl atradies, redzams Gvido Straubes grāmatā «Latvijas brāļu draudzes diārijs» (2000) publicētajā 19. gs. gleznas attēlā, — tiešām attēlā, jo fotogrāfija tad vēl nebija izgudrota. Ēkā dzīvoja Baltijas diasporas prezbiteris un atradās 1814. gadā dibinātā meiteņu skola. Skola beidza eksistēt 1851. gadā. Te diakons un prezbiteris bija Heinrihs Gustavs Furkels (1799-1859), kurš bija arī rokrakstu grāmatu rakstītājs, organizējis hernhūtiešu grāmatu iespiešanu tipogrāfijā Jelgavā. Skolā bija atsevišķas nodaļas — gan augstāko kārtu bērniem, gan parastu pilsoņu bērniem. Par šīs skolas skolotāju Emīliju sarakstīta Spānijā izdota grāmata Josė C. Vales «El pensionato de Neuvelke». No šīs ēkas saglabājušās mazas drumstaliņas: balts, šai vietai neraksturīgs, akmens un mazas ķieģeļu lauskas.
Latvijā ir pat divi ezeri, kas nes Vaidavas vārdu. Viens atrodas Alūksnes novadā — Ziemeru pagasta teritorijā, šoreiz par to lielāko, kas atrodas Valmieras pievārtē, ir ar vistīrāko ūdeni novadā un pat devis nosaukumu veselam pagastam. Tas ir 87,2 ha lielais Vaidavas ezers, kas ir tipisks subglaciālā iegultnē izvietojies garš (> 4 km), bet šaurs (tā platums lielākoties ir tikai 0,25 km) ezers. Tas ir viens no skaistākajiem GNP ezeriem, te aug pat baltās ūdensrozes. Pēcpusdienas saulē ezers izstaro tādu kā zilganu gaismu.
Sestdien evaņģēlists Andis Smilga Matīšu kapos iesvētīja piemiņas akmeni ar uzrakstu «Latvijas boksa lepnums Jānis Lancers (1931-2008)». Ar ko šis Bauņu pagasta Krastmaļos dzimušais cilvēks slavens valsts mērogā? Ja piemiņas vietu veidotu pie viņa dzimtajām mājām, kur tai būtu jāatrodas? Krastmaļu jaunsaimniecība pie dzīvojamās mājas tika pēc 1920. gada, taču 1951. gadā to bez īpašnieka piekrišanas pārveda uz Matīšu centru un novietoja Mazsalacas ielā 3. Tāda bija jaunās varas politika. Vecajā vietā — netālu no šosejas aiz Bauņu muižas Vecates virzienā — palikusi klēts, daļēji pabeigtu mājas jaunbūvi joprojām apdzīvo boksera māsa Lauma Sniķere.