Apkārt Vaidavas ezeram
Latvijā ir pat divi ezeri, kas nes Vaidavas vārdu. Viens atrodas Alūksnes novadā — Ziemeru pagasta teritorijā, šoreiz par to lielāko, kas atrodas Valmieras pievārtē, ir ar vistīrāko ūdeni novadā un pat devis nosaukumu veselam pagastam. Tas ir 87,2 ha lielais Vaidavas ezers, kas ir tipisks subglaciālā iegultnē izvietojies garš (> 4 km), bet šaurs (tā platums lielākoties ir tikai 0,25 km) ezers. Tas ir viens no skaistākajiem GNP ezeriem, te aug pat baltās ūdensrozes. Pēcpusdienas saulē ezers izstaro tādu kā zilganu gaismu.
Bet kā radies ezera nosaukums? Vai tiešām ir tā, kā stāsta teika (LFK 23, 1), kad ezers šeit nolaidies kā melns mākonis, ganu meita bēgdama tik paspējusi iesaukties «Vaij, vaij»? Cita teika (LFK 464, 4241) min ganu meitas un lopu spokošanos ziemas laikā. Vietējie gan stāsta, ka pats ezers ziemā un pavasaros šausmīgi vaidot (LFK 2049, 933). Tas gan nebūtu kas pārāk unikāls — Liepājas rajona Lažas pagastā esošais 30 ha lielais Poļu zivju dīķis arī izdod skaņas, kas līdzinās vaidiem, varbūt — dūdošanai. Tur to skaidro ar skaņām, kuras rada no apakšējiem kūdras slāņiem izplūstošā purva gāze. Ar poētiskāku domāšanu apveltītie tur var iztēloties dīķa ūdens garu sasaukšanos ar netālā purva ūdens gariem. Vairāku grāmatu autors Ojārs Ozoliņš gan meklējis dziļāk — savaitīt ir salikt, sakārtot, te esot pasaules sakārtošanas vieta. Bet ezers senatnē bijis kā dabīga Imeras un Idumejas robeža.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv