Ričards Edijs Štibe

Zināt(ne?) nākotnei

1.Oktobris, 2019
Izglītība
Laikrakstā

«Plāno nākotni – tā būs vieta, kur pavadīsi atlikušo mūžu,» reiz teica Marks Tvens, ievērojams sava laika amerikāņu rakstnieks.  Lai gan dažiem izaicinājumu sagādā iepazīšanās ar Haklberija Fina un Toma Sojera dēkām, visai ievērojama sabiedrības daļa par grūtu, sarežģītu un nesaprotamu bubuli uzskata zinātni un tās jaunāko sasniegumu izprašanu. Mēģinot paskaidrot sarežģītus terminus un likumsakarības vienkārši, jau vairākus gadus visā Eiropā risinās Zinātnieku nakts, veicinot sabiedrības informētību par zinātnes daudzveidību un ieinteresētību par to. 2019. gada tēmas – Zinātne nākotnei – labākā izprašanā ikvienu interesentu aicināja Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa.

Būt «Nākotnes politiķim» – būt pagodinātam vai labam «melim»?

8.Maijs, 2019
Izglītība
Laikrakstā

Saeima, tās deputāti – atslēgas vārdi, kurus izdzirdot daudziem rodas negatīvas asociācijas par institūciju un tai pakļautiem darbiniekiem, kuri satiekas reizi nedēļā, lai, nospiežot vienu no trim pogām («par», «pret» vai «atturos»), ieviestu jaunus (protams, nevajadzīgus un sabiedrībai kopumā regresu radošus) likumus. Tiesa, jāatceras divi fakti – politika ir kompromisu, nevis «atsēdēšanas» māksla, un par Saeimā ievēlēto deputātu darbīgumu esam atbildīgi mēs, vēlētāji, kuri viņus ir ievēlējuši un kuri iepriekš, kā jau par savas valsts labklājības palielināšanos un noteiktām nozarēm saistīto problēmu mazināšanos ieinteresētiem pilsoņiem pieklājas, ir pirms tam izpētījuši politisko partiju sarakstus, programmas ar paveicamajiem darbiem un deputātu kā personību atbilstību ieņemamajam nozīmīgajam amatam. Atzīstu – mazliet pārspīlēju, taču sekas – neapmierināts vēlētājs – ir vien mūsu pašu attieksmes rezultāts. Jāpiemin arī bijušās Latvijas Republikas prezidentes V. Vīķes-Freibergas teiktais: «Ja cilvēkiem klājas labi, viņi mīl savu valsti un politisko sistēmu; ja sākas grūti laiki, tad tiek meklēts kāds, ko vainot.»

Brīvskolotāji lauž starptelpu robežas!

3.Janvāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kā teicis jaunvārda izveidotājs Mārtiņš Sils, brīvskolotājs ir divu vārdu savienojums. Pirmais jeb «brīvs» nozīmē viņu pašu pastāvīgu braukšanu pa jebkādiem ceļiem, ko ļauj paveikt motocikli, kā arī brīvpusdienas, ar kurām vietējie mēdz pacienāt. «Skolotājs» simbolizē vēlmi dalīties ar apgūto un iemācīt ko jaunu citiem, sasniedzot pēc iespējas plašāku publiku. Galvenā ideja brīvskolotājiem ir iepazīt pasauli, tajā esošos kontinentus un valstis, pildot skolēnu sagatavotus uzdevumus un pēc tam informējot jauniešus, publicējot ierakstus sociālajos tīklos. Šāds princips strādāja tūrē gan pa Āfriku, gan pa Ameriku, gan arī abās Latvijas ekspedīcijās, taču šoreiz, gatavojoties braucienam uz Austrāliju un dodoties mājup caur Āziju, brīvskolotāji izlēma, ka jāvirzās soli uz priekšu, ļaujot skolēniem Latvijā redzēt to, kas notiek Austrālijā. Tiesa gan, lai to paveiktu, nāktos samazināt attālumu starp abām valstīm jeb lauzt telpas robežas. Cik gan grūti tas varētu būt?

Brīvskolotāji turpina ripot!

7.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kas var būt labāks kā apvienot patīkamo ar vajadzīgo? Brīvskolotāji jeb piedzīvojumiem gatavi dēkaiņi ir veiksmīgi savienojuši šīs dažkārt tik atšķirīgās lietas, redzot un iepazīstot kā tuvākas, tā tālākas zemes un ļaudis, paralēli izpildot skolēnu sagatavotos uzdevumus. Neskatoties uz piedzīvotajām krasajām temperatūras maiņām Āfrikā, asajām izjūtām Amerikā un pat daudzajiem jaunatklājumiem šepat Latvijā, šī gada maijā piedzīvojumu meklētāji izsludināja konkursa «Skolēn, atklāj Latviju!» 2. kārtu, kurā arī piedalījos.