Inese Birzkope

Pēc šādas devīzes Rīgā, Kara muzejā notika Latvijas skolu muzeju pedagogu un skolu vēstures muzeju integrētā konference, ko sagatavoja Rīgas Interešu izglītības Metodiskais centrs, Latvijas Skolu muzeju biedrība, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Jaunsardzes un informācijas centrs. Notikumu atklāja Rīgas izglītības iestāžu vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītāja Zinaīda Soboļeva un Latvijas Skolu muzeju valdes priekšsēdētāja Ineta Amoliņa. Rīgas 6. vidusskolas daudzskaitlīgais mazais skolēnu pūtēju orķestris ar priekšnesumiem radīja emocionālu gaisotni. Vidzemi pārstāvēja Valmieras Valsts ģimnāzijas, Rencēnu pamatskolas un Valmieras 5. vidusskolas skolēni.

Ar mērķi būt Latvijai nozīmīgās vietās un mācīties, kā pētīt vēsturi, Rīgu apmeklēja grupa Valmieras, Rencēnu un Kocēnu pamatskolu skolēnu un viņu pedagogi — novadpētnieki Ineta Amoliņa, Inese Birzkope, Elga Olmane, Inese Mola un Viktors Litaunieks.

Pirms 29 gadiem Rencēnu ciemā pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa un viņa dižkoku atbrīvotāju grupas iniciatīvas tika izveidota jaunā dzejnieka Viļa Cedriņa piemiņas vieta, kur kādreiz atradušās viņa vecāku mājas Cedriņi netālu no Skujām, tāpēc lielajā laukakmenī tēlnieks Vilnis Titāns iegravējis abu māju vārdus. Toreiz starp laukakmeņiem grupa iedzīvotāju (arī tagadējā seniore Daira Munce) izveidoja norobežotu laukumu, iestādot dažādus kociņus. Pēc gada Dzejas dienās vieta tika atklāta.

Vēsturi veido cilvēki, un ir daudz nozīmīgu personību, par kurām sarakstītas grāmatas, veidotas filmas un māca skolā. Taču katrā pagastā un novadā ir cilvēki, kuri plašākai sabiedrībai nav zināmi, bet kuri ir devuši nozīmīgu ieguldījumu vietējā mērogā. Tāpēc Latvijas Okupācijas muzejs rīkoja stāstu konkursu 7. — 12. klašu skolēniem «Cilvēki — Latvijas novadu dārgumi» trijās kārtās. Līdzīgi konkursi pašlaik notiek visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados.

Latvijas simtgades koks zarojas arī no uzrakstītajām grāmatām, kas stāsta par dzimtām, kuru aizsākumi vijušies no bērnības cauri laiku lokiem un kuras spējušas izdzīvot, pārvarot grūtības un šķēršļus, un ar gaišu skatu un tīru sirdi turpināt ienākšanu pasaulē. Bijušajai rencēnietei, vēstures pētniecei Intai Pētersonei kopā ar dzīvesbiedru Bruno izdevies nolikt blakus trim apjomīgajām iepriekšējām vēstures grāmatām ceturto ar nosaukumu «Sāk skanēt senatne kā tāli zelta zvani». Tikko Rīgā notika izdevuma atvēršana, kas sapulcēja 15 pētīto dzimtu cilvēkus.

Mantojumā atstātais var pasargāt, tikai jāpierāda, ka to spējam novērtēt un ka par to jūtam atbildību. Tā Rencēnu pamatskolā mākslīgā ugunskura gaismas lokā ienāca 1991. gada barikāžu laika atcere ar valsts himnas dziedājumu. Novadpētniecības pulciņa dalībnieki lasījumos izsekoja notikumiem Rīgā un Rencēnu pagastā pirms 26 gadiem. Plašs skolas muzejā savākto materiālu apkopojums par barikāžu atceres un notikumu tradīcijām tika izlikts apskatei un izmantošanai kā skolēniem, tā skolotājiem. Ielogojumos varēja izsekot Rencēnu pagasta barikāžu dalībnieku sarakstiem.

Starpnovadu skolu muzeju vadītāji un novadpētniecības darba organizatori ieradās pie kolēģes Ineses Molas Valmieras 5. vidusskolā, lai iepazītos ar novadpētniecības darba aktivitātēm un iekārtoto muzeju. Skolas direktore Rudīte Markus iepazīstināja ar raksturīgāko izglītības iestādē. Emocionālai noskaņai viesus uzrunāja skolēnu folkloras ansambļa dziedātās dziesmas (vadītāja skolotāja Līga Cimdiņa).

Noslēdzies Vislatvijas skolēnu radošo darbu konkurss «Es esmu vaļējas durvis» (R. Mūks), kas veltīts domātāja, dzejnieka, reliģiju pētnieka Roberta Mūka piemiņai. To jau vienpadsmito reizi rīkoja Riebiņu novada dome, R. Mūka muzejs un Galēnu pamatskola ar mērķi — skolēnu domu, izjūtu un pārdzīvojumu atklāsme. Lai konkursā piedalītos, bija rosinājums iepazīt R. Mūka dzeju un esejas, mudinājums ikdienā saskatīt neparasto un savdabīgo, kā arī vērot, analizēt, izpētīt un izteikt pārdomas par tendencēm sabiedrībā. Četrās vecuma grupās tika iesniegti 525 darbi no 79 Latvijas skolām. Lai šādu daudzumu izvērtētu, žūrijai nebija viegli, tāpēc tika piešķirtas vairākas pirmās trīs vietas un ļoti daudz atzinību katrā grupā. No mūsu puses konkursā piedalījās tikai Naukšēnu un Rencēnu skolēni.

Vai kāds šodien var pateikt, kā bija tajos laikos, kad patiesi raganas mitušas dažādās vietās? Var pamēģināt, ielūkojoties leģendās, ticējumos, nostāstos, teikās par to, kas saistīts ar šo vārdu. Burtnieku novada bibliotēkās pie Guntas Daļeckas, Aelitas Punkstiņas un Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā viesojās žurnāla «Citāda Pasaule» darbinieki, lai iepazītos ar vietām un materiāliem, kas stāsta par sieviešu kārtas būtnēm ar burvju spējām — raganām, kas nodara ļaunumu kā neredzamas, mītiskas būtnes.

Rakstnieks un dzejnieks Rūdolfs Blaumanis visciešāk ir saistīts ar latviešu tautu. Par to ir pārliecināti tie 209 radošā darba veidotāji tradicionālajā Ērgļu novada pašvaldības domes un memoriālā muzeja «Braki» rīkotajā Literārās prēmijas 12. konkursā.

Mūzikas, vārdu un tērpu rotaļu dzīpari Rencēnu kultūras namā Lāčplēša spēka un tuvojošās valsts dzimšanas dienas gaismā iemirdzējās 12. Ziemeļvidzemes tautas muzikantu saietā, ļaujot pasmelt dažādiem kolektīviem citam no cita, savukārt klausītājiem — kultūras telpā iekoptās vērtības. Visus šos gadus dziedošos un muzicējošos ļaudis kopā aicinājusi Rencēnu folkloras kopas «Rota» vadītāja Irēna Garā.

Vēsture 8. novembrī Rencēnu pamatskolā ienāca visas dienas garumā, jo tieši šajā datumā pirms 80 gadiem durvis vēra jaunuzceltā sešklasīgā pamatskola.

Valmieras starpnovadu skolu muzeju vadītāji piedalījās novadpētnieku metodiskās apvienības vadītājas Inetas Amoliņas organizētajā pieredzes ekskursijā Balvu Valsts ģimnāzijā pie kolēģes Irēnas Šaicānes. Mācījāmies saskatīt IT iespējas Balvu un ģimnāzijas vēstures saglabāšanā un iedzīvināšanā muzejā un vēstures stundās, saklausot I. Šaicānes darbošanās motīvu: «Esmu vēsturniece un mīlu dzīvi.»

Sadziedāšanās koncertā «Ar smaidu pa dzīvi» Rencēnu kultūras namā ardievas rudenim teica dziesmu draugu kopa «Dedzieda» ar saviem draugu un vietējiem pašdarbības kolektīviem, jo smaids jau nemaksā neko, vienīgi iekvēlina emocijas. Tas neko neatņem ne devējam, ne saņēmējam. Ar tādu moto tikās desmit kolektīvi, priecējot ieinteresētos un sevi un sveicot četru kolektīvu maestro Jāni Timermani dzīves 65. gadskārtā.

Rencēnu pagasta senioru biedrība «Sapratne» atzīmēja savas priekšsēdētājas Rasmas Ozoliņas 75. dzimšanas dienu. Kopš biedrības sākuma pirms pieciem gadiem viņa ir bijusi tās dvēsele, rosinātāja, plānotāja, darīt aicinātāja, uzmundrinot katru, kurš vēlējās būt biedrības redzeslokā. Un mūsu ir daudz — septiņdesmit!

Maz zināma personība ir 19. gadsimta 90. gadu dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis, kuram 2. oktobrī atzīmēja 150. dzimšanas dienu. Lai atcerētos viņa ieguldījumu literatūrā, kultūrā un vēsturē, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts veidoja pasākumu ciklu «Zvārguļa festivāls». Tā ietvaros tika izsludināts literāro darbu ekspreskonkurss skolēniem «Zobojies kā Zvārgulis», aicinot bērnus un jauniešus attīstīt prasmi īsās formas humora un satīras darbu izveidē.

Vasarā Jēkabpils novada Ābeļu pagasta pārvalde rīkoja kultūras darbinieka, politiķa Jāņa Akuratera 140 gadu jubilejas piemiņas ietvaros radošo darbu konkursu Latvijas skolēniem un pieaugušajiem.

Kad balto stārķu pulciņi uz saviem spārniem aiznes vasaru, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs aicināja ieinteresētos pasākumā «Kas tik notiek pasaulē!»

Rencēnu pamatskolā noslēdzies otrais jaunsardzes aktivitāšu gads. Dalībniekus izglītoja un fiziskās nodarbības vadīja  Valmieras 216. jaunsardzes vienības instruktors Ojārs Ābols.

80 gados vairākas Rencēnu skolas skolēnu un skolotāju paaudzes nomainījušas cita citu, un jau sestdien klāt gaidītais brīdis, kad, ejot līdzi laikmetam, būsim nonākuši ceļa posmā, kura stāsts sasaista sākumu līdz šodienai. Piestāsim salidojumā, lai atcerētos un satiktos ar iespēju pagriezt laiku bērnības un jaunības takās savā pirmajā, tik mīļajā skolā.