Patriotu mēnesī Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs saņēma ziņu par augstu novērtējumu Latvijas Goda konsulāta Brēmenē biroja vadītājai Dacei Pīsikai, jo viņas vecāki Gunta un Agris Krūmiņi dzīvo Rencēnos un strādā skolā.
Aizritējušas Dzejas dienas. Dikļos sagaidīts «Bērnu literatūras maģijas 2015» noslēguma pasākums. Bet Rencēnu pamatskolas muzejā novadpētniecības ietvaros notika sanākšana, kurā viesojās latviešu valodas skolotāja Dzintra Gulāne, kura izpētījusi dzejnieces, skolotājas Martas Grimmas (Endzelīnas, Ķelpes) dzīvi un literāro darbību. M. Grimma dzimusi Rencēnu pagasta Baložos (agrāk — Burtnieku pagasts). Tikšanās pulcēja deviņus skolēnus, kuri piedalījās Kocēnu novada domes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra rīkotajā ikgadējā jauno rakstītāju konkursā ar devīzi «…visa pasaule atrodas debesīs. Debesis ieskauj visu pasauli. (Viks)». Viņi ieklausījās D. Gulānes stāstījumā par dzejnieci, ieskatījās darba pētījumā un fotoattēlos.
Dzejas dienu atvasarā Rencēnu pagasta 1. bibliotēku un skolas novadpētniecības muzeju pārsteidza ziņa par neatsveramu dāvinājumu ar uzdevumu.
Uz Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeju vasarā atnāca tie, kas vēlējās uzzināt par tajā notiekošo un pārmaiņām, arī satikt muzeja vadītāju, lai iegūtu liecības par interesējošo notikumu vai noskaidrotu kādu jautājumu.
2015. gads Rencēnu pamatskolas skolotāju Zelta fondā sakrājis trīs pedagogu dzīves apliecinājumus. Ilga Goba, Lidija Ķibermane un Gaida Saliņa kopā nostaigājušas 255 gadu kilometrus, kad veiktais darbs skolā ir bijis labākā alga.
Kad vasara steigā aicināja piestāt viesus un apmeklētājus Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja pasākumā «No vārda un sajūtām dzimst patiesība», uzdzirkstīja atmiņas par Zelta fonda skolotāju Vilmu Bemberi — 47 viņas gadi, no 1928. līdz 1975. gadam, atdoti Rencēnu skolēnu paaudzēm. Pārsvarā skolotāja mācīja ķīmiju, ģeogrāfiju un meitenēm mājturību, bet pati dzīves laikā secināja, ka skolēnus virzījusi zināšanu apguvē tā laika vairākos priekšmetos, atskaitot dziedāšanu un fizkultūru. Skolotāja apbrīnojami meistarīgi vadīja audzēkņu prasmi spēlēt teātra uzvedumos un uzskatāma par novadpētniecības aizsācēju Rencēnos.
Patīkams atpūtas un savstarpējās bagātināšanās vakars notika Rencēnu pamatskolā, kad satikās Krimuldas novada 43 seniori ar Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» dalībniekiem. Emocionālam pacēlumam rencēnieši uzaicināja Lizdēnu dziesmu draugu kopu «Dedzieda», kuras repertuārā skanēja vienīgi ansambļa vadītāja Jāņa Timermaņa jaunradītās gan tekstā, gan mūzikā izvēlētās paša dziesmas.
Valmieras starpnovadu skolu muzeju vadītāji pulcējās Valmieras Valsts ģimnāzijā pie skolas muzeja vadītājas un Latvijas Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētājas Inetas Amoliņas, lai saņemtu apliecinājumus par ieguldīto pašizglītībā un iegūtu jauno grāmatu «Palīgs muzeja pedagogam», kuras atvēršana notika 27. maijā Rīgas skolēnu pilī.
Jau 14. gadu Latvijas Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar Eustory – History Network of Young Europeans rīko starptautisko skolēnu pētniecisko darbu konkursu «Vēsture ap mums» no 10 līdz 21 gadam četrās vecuma grupās.
Rencēnu pamatskolā ar pedagogiem un skolēnu vecākiem tikās Šveicē dzimušais un augušais Godi Kellers, kurš 25 gadus strādājis Norvēģijas skolās.
Aktīvākie skolu muzeji, kas uzmirdzēja kopā ar to vadītājiem Inesi Ločmeli Kauguros, Inetu Amoliņu VVĢ, Elgu Olmani Kocēnos, Inesi Molu Valmieras 5. vidusskolā, Velgu Siliņu Dikļos, Sarmīti Krūzi Strenčos un Ēvelē, Āriju Krauzi Matīšos, Antru Rozenbergu Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā, Inesi Birzkopi Rencēnos, Viktoru Litaunieku Valmieras Pārgaujas sākumskolā, aizvadītajā mācību gadā dalījās pieredzē gan semināros, gan ciemojoties skolās.
Izskanējis Baumaņu Kārļa 180. dzimšanas dienai veltīts godinājums dzimtajā Viļķenē ar plašu vienas dienas programmu. Latvijas skolēniem no 5. līdz 12. klasei trīs vecuma grupās tika dota iespēja piedalīties domrakstu konkursā «Himnas Goda diena», izmantojot dzejnieka atziņas: «Jaunībā ar prieku strādā/ Un par īstām mantām gādā», «Skan kur latvju valoda,/ Ir gan tur mana tēvija», «Un mūsu tauta godā celsies/ Pie citām tautām pasaulē», ar mērķi veicināt skolēnu dziļāku interesi par Latvijas himnas autoru, viņa radošo darbību un personības sabiedrisko nozīmību.