Katru vasaru skolas brīvlaikā daudzi jaunieši aktīvi meklē iespēju pastrādāt algotu darbu. Burtnieku novada pašvaldībā un tās struktūrvienībās šovasar jaunajiem censoņiem nodrošinātas vismaz 135 darba vietas. Tā viņiem ir iespēja lietderīgi pavadīt vasaras brīvdienas, iesaistoties pagaidu darbā un saņemot par to atalgojumu.
Piektdien Burtnieku pagasta kultūras centrā novada pašvaldība sveica konkursa Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2019 noslēguma pasākumā 31 novada uzņēmēju. Tika pasniegtas trīs galvenās balvas un sveikti laureāti sešās nominācijās.
Ar viņu esam pazīstami jau kopš Liesmas kausa laikiem. INGUS ĶIRSIS toreiz bija viens no aktīvākajiem šī tautas futbola turnīra atbalstītājiem, allaž bija klāt izlozēs, bet turnīra dienā bieži vien pamanījās gan savas komandas vārtus sargāt, gan pauzēs starp spēlēm arī piestrādāt par tiesnesi laukumā. Nekāds paipuisītis, manuprāt, viņš nekad nav bijis, tāpēc liels prieks par to, ka Ingus uzņēmies ļoti atbildīgu misiju – audzināt jaunos Valmieras futbolistus.
Vakardiena atnāca ar patīkamu ziņu sabiedriskā transporta, tostarp autobusu, lietotājiem – uzpurnis brauciena laikā pasažierim vairs nav obligāts. Ja nu kāds joprojām ar sejas masku šādā mobilā tusiņā jūtas drošāk, lai turpina izolēties, vairāk par apkārtējo neizpratni tas laikam neizraisīs...
Domāju, ka nebūšu kļūdījies, nosaucot kaimiņpilsētas Strenču brīvdabas estrādi par vistuvāko Gaujai starp līdziniecēm. Faktiski estrādi no Vidzemes līkumotās skaistules šķir vien pārdesmit metru – aiz promenādes vaļņa jau tūlīt Gaujas viļņi skalojas upmalā...
Šovasar visām tradicionālajām karstākā gadalaika un atvaļinājumu sezonas ķibelēm, kuru ietekmi vērtē gan dažādas specializācijas mediķi, gan apbedīšanas pakalpojumu sfērā strādājošie, nākusi klāt vēl viena – Covid-19 pandēmija.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbaspējas var tikai apbrīnot. Aviācija, ostas, dzelzceļš, autobusu pārvadājumi, taksometru pakalpojumi, transporta līdzekļu tehniskās skates...
Latvijā regulāri pēta ēnu ekonomikas īpatsvaru. Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, mēs šajā pozīcijā, kas, manuprāt, diezgan labi raksturo valsts varas kvalitāti, velkamies astē. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, zinīgākais ēnu ekonomikas pētnieks, šonedēļ publiskoja jaunākos datus – pērn ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī bijis 23,9% no IKP.
Rakstot par celtniecības objektiem gan virs, gan apakš zemes, bieži vien ne tikai gribas visu no malas kādu laiku pavērot, tā teikt, sajust darba dunu, bet arī ar kādu no strādātājiem aprunāties.
Pandēmijas izraisītā krīze pasaulē, tostarp arī Latvijā, devusi, iespējams, pat negaidītu iespēju tikt pie lielas naudas. Protams, tā ir aizņemta nauda, kuru kādreiz nāksies atdot. Un te nu mūsu valsts uzņēmēji dalās divās grupās.
Kas lauku žurnālistam var būt lielāks gandarījums par apziņu, ka viņa rakstus reģionālajā presē lasa arī Rīgā? To, ka Liesma puslīdz regulāri nonāk uz galvenā galda Satiksmes ministrijā, savulaik uzzināju tieši no paša ministra. Tagad nākas secināt – Liesmu uzmanīgi lasa arī Autotransporta direkcijā, divas manas publikācijas – 26. maija Uz kurieni tiek bruģēts ceļš ar lētāko cenu? un 28. maija Gods, godiņš un negods – ir izpētītas burtiski pa teikumam.
Pēdējā laikā, apciemojot kaimiņu novadus un arīdzan paskatoties prasmīgu amatnieku darinājumus Facebook piedāvājumos, vēlreiz nākas pārliecināties par līdzcilvēku izdomu un varēšanu.
Nesen televīzijas raidījuma Kārtības rullis diskusijā pētnieciskais žurnālists un publicists Lato Lapsa teica zīmīgus vārdus: «Pēc gada būs skaidrs, kas šobrīd tiek nodarīts, bet neviens par to neatbildēs.»
Patlaban finišam tuvojas būvdarbi lielā būvobjektā Ausekļa ielā, kas oficiāli saucas Dienesta viesnīca Ausekļa ielā 25B un Ausekļa ielā 25C, Valmiera (1. kārta). Šī divu daudzstāvu ēku savienošana, izveidojot vienotu kompleksu, pilsētas pašvaldībai nenācās viegli, jo pirmais iepirkumu vinnējušais būvnieks līdz galam netika...
Nelielajā plastmasas logu ražošanas uzņēmumā SIA Vidzemes logi Matīšu pagastā Burtnieks pirmoreiz viesojās pirms vairākiem gadiem. Viņnedēļ, taujāts par darbu pandēmijas radītajos īpašajos apstākļos, firmas īpašnieks ERVĪNS BROKS situāciju vērtēja bez liekas traģikas.
16. maijā Lielās Talkas 2020 aktivitātes notika visos sešos Burtnieku novada pagastos, pavisam bija 21 oficiāli reģistrēta talkošanas vieta.
Katru dienu medijos galvenās ziņas ir par to, kam un cik naudas pandēmijas seku pārvarēšanai caur dažādiem starpniekiem piešķir valdība. Vieni to sauc par glābšanas naudu, citi – apsviedīgākie un biznesā nekaunīgākie – jau sarēķinājuši, ka te iespējams dabūt grābšanas naudu, par kuru krīzes apstākļos pa lēto sapirkt gan gatavus produktus tālākpārdošanai, gan izejvielas/izejmateriālus, no kā izgatavot likvīdas mantas jau ar pavisam citu pievienoto vērtību...
Šodien Vīru lietās beidzas saruna ar Klusā okeāna burātāju no Valmieras. Te daži briesmu stāstiņi, ko AIGARS SILIŅŠ pats piedzīvojis, arī starp jūrasbraucējiem klīstoši reālu atgadījumu atstāsti. Un arī tās trīs lietas, kuras viņam nebija zāļu skapītī uz jahtas un kuras Aigars vispirms gribēja nobaudīt, pēc garā burājuma atkal nokļuvis uz cietzemes...
Šis noteikti nebūs gads, kad, tēlaini izsakoties, Latvijas valsts budžets, uzkrājis brangu tauku slānīti ieņēmumu sadaļā, varēs laiski atlaist jostu vaļīgāk par dažiem caurumiem. Tieši otrādi – noteikti nāksies sajozt budžeta punci ciešāk.
Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas. Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA Celmlauzis, pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus Jaunaudze un bezalkoholiskā APA Dubultspēle.