Arnis Ozoliņš

Igauņu lēdija pie latviešu puiša

4.Marts, 2016
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Bija pagājuši pāris mēneši pēc «Tīģerstāstu» pirmās daļas publicēšanas. Viss metiens izdalījies un izpārdevies, un izsūcies, un plauktā mētājās vēl pāris nobružātu nelikvīdu grāmatiņas eksemplāru. Nevaru lepoties ar īpašu kārtību šajā plauktā, un lielākā pasaules katastrofa ir tad, ja kāds mēģina manu plauktu sakārtot — tad pāris dienas vispopulārākais jautājums ir «KUR PALIEK LIETAS?». Kādā naktī atkal nelabais mājas gariņš bija meklējis plaukta dziļumos Da Vinči noslēpumus vai dēmonus, un no rīta no savandīto papīru kaudzes bija izspraukušās divas savādā rokrakstā aprakstītas lapiņas. Skaidri bija jaušams — rakstītājs ir bijis kreilis un ar savdabīgu pareizrakstības likumu interpretāciju. Vēl: «p» un «b» burtu muguru līkumi liecināja — tā ir bijusi sieviete, bet ļoti sīkie burtiņi lika domāt — viņai ir smalkas, mazas rokas. Tālāk — šī stāsta saīsināta versija, saglabājot gan autores pareizrakstību, gan arī — dažbrīd ne īpaši politkorektos uzskatus.

Visi Kaķi Leģendu naktī ir Tīģeri

22.Oktobris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Saimnieka raupjās, pēc olīv-eļļas un zemes smaržojošās rokas mani noceļ no jumta malas — jau vairākus gadus Saule ir izbalinājusi manas acis un visu Pinhão ainavu es redzu tikai domās. Es dzīvoju reiz atnākušajā tumsā.» Tā domās runā kaķis Nuno no mazas Portugāles pilsētiņas Pinhão.

Dejojam polonēzi Muzeja Pirmsnaktī

21.Maijs, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Polonēzi parasti vada namamāte un namatēvs, pēc tam nākamajos pāros iet cienījamākie viesi, tālāk — pārējie viesi. Uz polonēzi kungam jāuzlūdz dāma, ar kuru viņš ieradies ballē. Polonēzē būtu vēlams piedalīties visiem balles viesiem. Pēc polonēzes parasti tiek spēlēts pirmais valsis, kuru arī nodejo ar polonēzes partneri.»

Tāda ir balles etiķete vakara (pēc pulksten 18) sarīkojumiem.

Kaļam «vilciena sastāvu» kopā

22.Aprīlis, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Nevar teikt, ka ratus esam kaluši ziemā — no ratiņiem tie kļuvuši par divričiem, tad — pajūgu, bet nu jau sāk izskatīties pēc vilciena sastāva. Un šis «vilciena sastāvs» ir Naukšēnu un Rūjienas puses uzņēmēju apvienības Paradīzessnibis.Lv vasaras sezonas kultūras sarīkojumu programma. Kā biedrībai piedaloties Latvijas Piļu un muižu asociācijas darbā un kļūstot par lauku tūrisma asociācijas «Lauku Ceļotājs» biedru, gada sarīkojumu plāns ir manāmi «uzblīdis».

Paradīzessnibis.lv dižojas Ķīpsalā

18.Februāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pagājis tūrisma industrijā iesaistīto mājas darbu atrādīšanas brīdis — ikgadējā tūrisma izstāde Balttour 2015. Naukšēnu un Rūjienas puses enerģiskāko uzņēmēju kopprojekts Paradīzessnibis.lv kopš savas dibināšanas pagājušā gada janvārī šajā izstādē piedalās otro reizi — šogad «pilnā formātā»: ar degustācijām, demonstrācijām un savu produktu tirdzniecību.

Uzsaukums Labākajiem Cilvēkiem

18.Februāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Reiz, vēl jaunībā, bija man paziņa — tagad Latvijā pazīstams arhitekts, kurš perfekti prata sadalīt līdzcilvēkus — cilvēkos un sūdabrāļos. Jāsaka, tie otrie bija nospiedošā pārsvarā. Bet tas jau bija tais senajos laikos, kad aiz stūra glūnēja brālis Rekets, bet maizi deva tēvocis Kooperatīvs.

Augusts — atvaļinājumu un ceļojumu laiks

16.Jūlijs, 2014
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Vedīsim Tevi braucienā gan Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Kārķu, Ērģemes apkārtnē, gan Dienvidigaunijā, gan arī neiepazītos maršrutos Vidzemē. Katrs brauciens tiek plānots, saskaņojot maršrutu ar Tavām vēlmēm un iegribām. Piedāvājam arī kultūras pasākumu apmeklējumu brauciena laikā, nakšņošanu un ēdināšanu,» tā teikts projekta Paradīzessnibis.Lv jaunajā — jau otrajā avīzē. Pirmie 2000 eksemplāri tūlīt, tūlīt būs izdalīti, nu laiks jaunam, papildinātam izdevumam.

Lidot ar mani uz Mēnesi Paradīzes meklējumos

15.Aprīlis, 2014
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Rīts pienāk ar lietus mākoņiem un vēju. 12. aprīlī, Starptautiskajā Kosmonautikas dienā, nevienu gaisa kuģi no mūsu kosmodroma laikam nepalaidīsim. Bet vajag — 49 smiltenieši, raunieši, cēsnieki un valmierieši ir gatavi kļūt par Belku un Strelku projekta Paradīzessnibis.Lv piedāvātā ekskursijas maršruta pilotēšanā. Maršruts ved mūs gar mākslinieka V. Titāna veidoto robežzīmi «Baltās naktis» tālākajā Latvijas ziemeļu punktā Ipiķu pagastā. Tur, stāvot ar vienu kāju Latvijā, ar otru Igaunijā, pirms ielidošanas citā galaktikā testējam «Cepumu bāžinu Paradīzes sirds birksteles», kuras garšas noslēpumu glabā maiznīcas «Liepkalni» Rūjienas cepumu cepējas.

Jauna seja pazīstamai lietai

27.Marts, 2014
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Seriāls «Donna Beiža» ar pievilcīgo Maiti Proensu galvenajā lomā līdz Latvijas teleekrāniem nonāca deviņdesmito gadu sākumā, kļūstot par vienu no pirmajām ziepju operām, ko demonstrēja Latvijas Televīzija. Stāsts bija par kādu lauku meiteni, kuru kāzu priekšvakarā nolaupa bagātnieks — meitene kļūst par viņa mīļāko, apmaiņā pret katru mīlas prieku reizi saņemot no viņa kādu dārglietu. Kad vīrietis nomirst, bet bijušais līgavainis meiteni vairs pie sevis ņemt nevēlas, viņa atver prieka namu.

Arī kultūras dzīve mostas pavasarī

3.Marts, 2014
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Atgādinām — pārmērīga alkohola lietošana var būt bīstama. Pat ļoti. Ar šādu atrunu jāsāk stāsts par Mākslinieku un amatnieku biedrības «Reālā Aptieka», projekta «Paradīzessnibis.Lv» un Kūrmājas «Rūjas Nāras» kopīgi rīkoto labdarības sarīkojumu «Vakars pieaugušajiem: VODKA + SIĻOTKA 2». Pirmais vakars ar šādu nosaukumu notika tālajā 2011. gadā, nu mainījušies sarīkojuma rīkotāji, bet pamatideja saglabājusies — izdzenāt ikdienības pelēcību, lai nevarētu teikt «kā pa miglu pa manu dzīvi iet...».

Teika par Paradīzessnibi.lv

19.Februāris, 2014
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Šādi varētu sākties daža laba teika: ja lasi šo, Tu jau esi kļuvis par iluzorireālā projekta «Paradīzessnibis.lv» dalībnieku. Par sni­bi (vai snipi, ja to saka igaun's) mūs­pu­sē sauc ma­zu ze­mes ga­ba­li­ņu. Mūs­pu­se ir Rū­jie­nas un Nauk­šē­nu ap­kār­tne. Ga­ba­liņš, kur aug  Pa­ra­dī­zes dārzs, ga­ba­liņš, kur at­vel­dzēs čil­baks Val­mie­ras mi­ne­rāl­ūdens, ga­ba­liņš, kur Rū­jas upē peld kon­do­la, ga­ba­liņš, kur var ie­ska­tī­ties pir­ti­ņā «Aiz An­ni­ņas lo­dzi­ņa», ga­ba­liņš, kur  dzī­vi sauc par  dzī­gu, bet  dzi­ju — par dzī­vi. Un ga­lu ga­lā — cir­kuls mūs­pu­sē ir gu­ovs pļe­ka, un lau­vas šeit dzī­vo za­ļi.

Minhauzens — arī Naukšēnos?

1.Augusts, 2012
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad Latvijā patiešām bija sajūtama vasara un pat telpās termometrs bīstami tuvojās trīsdesmit grādu robežai, vairāk un mazāk putekļainajos un nedaudz asfaltētajos Ziemeļvidzemes ceļos 28. jūlijā notika tūrisma portāla www.atputasbazes.lv rīkotais brīvdienu tūrisma rallijs «Minhauzena nerātnības Ziemeļvidzemē».

Zemes masa un Naukšēnietis

4.Jūlijs, 2012
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Zemes masa ir 5,9742×1024 kg, un ik dienas tā kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu nokritušo meteorītu un kosmisko putekļu dēļ. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu, un tās dabiskais pavadonis Mēness sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4,53 miljardiem gadu. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.

Tūristiem — nē!

5.Decembris, 2011
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pus­ce­ļā starp Rū­jie­nu un Nauk­šē­niem ce­ļa ma­lā stāv paš­val­dī­bas po­li­ci­jas de­žū­rau­to ar ie­deg­tām bāk­ugu­nīm. Ap­tu­rēts kāds au­to­buss, un kat­ram ta­jā tiek jau­tāts — vai tu esi tū­rists? At­bil­de ir — jā, un au­to­bu­sam tiek do­ta ie­spē­ja šķēr­sot Nauk­šē­nu no­va­da te­ri­to­ri­ju bez at­ļau­jas pie­tu­rēt. Jo tū­ris­tus pie mums ne­mīl.

Šā­das vī­zi­jas pie­pil­dī­ša­nās gan ir maz ti­ca­ma tu­vā­ka­jā nā­kot­nē, bet ir sa­trau­co­ši iz­tei­ku­mi un dar­bī­bas, kas pa­tie­šām lie­ci­na — tū­risms nav bū­tisks un vē­lams, kaut ASV tā ir ot­rā pel­no­šā­kā no­za­re. Pir­mā — mi­li­tā­rā rūp­nie­cī­ba, bet tan­kus Nauk­šē­nos ra­žot lai­kam ne­sāk­sim.

Kā tapa pikkkuub un põlvpüksid

19.Septembris, 2011
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Tal­li­nas vec­pil­sē­tas māk­slas sa­lo­nos un rok­dar­bu vei­ka­li­ņos ne­re­ti ie­gā­dā­ja­mi Igau­ni­jas no­va­du sie­vie­šu brun­ču au­du­mi. Ti­kai tie nav ta­pu­ši Igau­ni­jā, bet gan Lat­vi­jā — igau­ņiem sa­vu amat­nie­ku da­ri­nā­ju­mi esot par dār­giem.

Ar Brazīlijas vēsmu un pārsteigumu

2.Septembris, 2011
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

«Bun­dži­ņa ie­bie­zi­nā­tā pie­na ar cu­ku­ru, 3 ēdam­ka­ro­tes svies­ta, 1 ēdam­ka­ro­te ka­kao, 0,5 glā­zes pie­na, 1 olas dzel­te­nums, tum­šā šo­ko­lā­de, de­ko­ra­tī­vās šo­ko­lā­des gra­nu­las. Pan­nā sa­jauc ie­bie­zi­nā­to pie­nu ar pie­nu un svies­tu, ie­mai­sa ka­kao un šo­ko­lā­di. Vā­ra, ne­pār­trauk­ti mai­sot, ka­mēr ma­sa sa­bie­zē. At­dze­sē to vis­maz čet­ras stun­das. Ar ro­kām vei­do ne­lie­las bum­bi­ņas un ap­vār­ta tās de­ko­ra­tī­vās šo­ko­lā­des gra­nu­lās.»

Eiropas jājamzirgs — brīvprātība

4.Augusts, 2011
Viedokļi
Laikrakstā

Sabiedrība tik tiešām ir slima! To kārtējo reizi konstatēju, saņemot e-pastā mēstuli no Nodarbinātības valsts aģentūras par brīvprātīgā darba popularizēšanu. Pēc definīcijas «Par brīvprātīgo darbu tiek uzskatīts aktivitāte, kas notiek bezpeļņas sektorā, un: kur labuma guvējs ir sabiedrība un brīvprātīgais; kas notiek no brīvprātīgā brīvas gribas; kas notiek bez samaksas.» Pie tam Eiropas Savienība 2011. gadu ir pasludinājusi par Brīvprātīgā darba gadu. Un tā mēs mērkaķojamies līdzi. Protams, visādu fondu un fondiņu vadītāji ietērpjas zili-dzelteni zvaigžņotās apakšbiksēs un pilnām mutēm stāsta, cik labi ir strādāt bez maksas...

Visapkārt zaļa zeme

13.Jūnijs, 2011
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Ar kar­stu­mu un pēr­ko­na rū­ko­ņu pa­ma­lē pa­gā­jis tra­di­ci­o­nā­lais Pik­sā­ru baz­nī­cas Va­sar­svēt­ku kon­certs. Kopš tos rī­ko­jam, ne­kad tā pie dur­vīm nav smar­žo­jis jas­mīn­krūms, ap­kār­tē­jās pļa­vās sa­zie­dē­ju­šas ma­da­ras, mar­grie­ti­ņas un me­žā kū­ko­ju­šas dze­gu­zes.