Mājas grāmatas stāsts
Kad apkārtējo kaimiņu labo vārdu iedrošināti, pieteicāmies ciemos pie neparastā nama saimniekiem, saņēmām sirsnīgu atbildi: «Laipni lūgti!» Kad norunātajā dienā esam klāt, mūs sagaida LŪCIJA un JĀNIS ARNĪŠI un viņu dēls RINGOLDS ARNĪTIS. Pa augstajām kāpnēm, turoties pie senajām koka margām, kāpjam uz viesistabu. Pārsteidz tās plašums, griestu augstums un arī neierastais daudzo logu izvietojums – gandrīz pie jumta. Telpas gaumīgā iekārtojuma un Jāņa Arnīša gleznu klātbūtnes dēļ gribas teikt, ka atrodamies – salonā. Ringolds precizē – mākslinieka darbnīcā! Izrādās, tieši tādēļ logi ir tik augstu, lai gleznojot gaisma pareizi kristu, lai būtu gleznotājam vajadzīgā gaismu un ēnu spēle.
Uz galda nolikti seni dokumenti: mājas projekts, zemes grāmatu akts un arī mājas grāmata, kurā kā Bībeles titullapā – redzama visa dzimtas vēsture. Iekārtojamies mīkstā dīvānā un esam gatavi klausīties šīs mājas grāmatas stāstu. Ringolds to sāk, vispirms pieminot savu vecvecmāmiņu:
«Amālija Āboliņa bija noskatījusi šo vietu, kur tolaik tik tiešām esot bijis burkānu lauks. Viņa par iespējamo zemes pirkšanu konsultējusies arī ar meitas Annas vīru – gleznotāju Jāni Arnīti. Viņš piekritis, ka te varētu būt lieliska vieta, kur ģimenei satikties, pavadīt brīvdienas, un ka viņš te varētu arī gleznot. 1931. gadā vecvecmāmiņa Amālija zemi 2500 kvadrātmetru platībā iegādājusies par 600 latiem. Dokumentos redzams, ka darījumam 200 lati ņemti hipotēkā. Vispirms cēluši saimniecības ēku, kur dzīvojuši mājas celtniecības laikā. Ēku ekspluatācijā nodevuši 1939. gadā.
PAAUDZES. Arnīši – Lūcija, Ringolds un Jānis – vecvecmāmiņas Amālijas un vectēva Jāņa celtajā mājā Burkānciemā Valmierā. Ārijas Romanovskas foto