Arī maza saimniecība laukos var pelnīt
Rūjienas un Mazsalacas novadu piensaimnieki, abu novadu lauku attīstības speciālistu rosināti un Rūjienas novada domes finansiāli atbalstīti, nesen brauca lūkot, kā kaimiņu novados par spīti Krievijas embargo dēļ nu jau gandrīz gadu ieilgušajai piena krīzei sekmīgi saimnieko vairāki govju turētāji. Par pieredzes braucienā redzēto un lauksaimnieku secinājumiem «Liesmai» stāsta Rūjienas novada lauku attīstības speciāliste IVETA BUŅĶE.
IVETA BUŅĶE: «Ir jāredz, kas notiek kaimiņos, tādēļ, kooperējoties starp mūspuses pašvaldībām, lauksaimniekus arvien biežāk aicināsim pieredzes apmaiņas braucienos.»
Alekseja Koziņeca foto
Vairāki veiksmes stāstiVispirms devāmies uz Limbažu novada Skultes pagasta «Mazvēveriem», kur mūs sirsnīgi uzņēma saimniece Sandra Muskare. Šī saimniecība ir pratusi likt lietā un izmantot savu izdevīgo atrašanās vietu — vien nieka sešpadsmit kilometrus no Saulkrastiem, kur no agra pavasara līdz vēlam rudenim nedēļas nogales pavada daudzi atpūtnieki. Nu jau gadiem esot tā ierasts, ka piektdienās ceļu uz «Mazvēveriem» mēro neskaitāmi, gadiem uzticami pircēji: pēc piena, krējuma, biezpiena un arī sieriem. Lai regulāri saražotu un nodrošinātu pietiekami plašu piedāvājamās lauksaimniecības produkcijas klāstu, šajā saimniecībā ir nodarbināta visa ģimene, sākot no vecmāmiņas un beidzot ar bērniem un mazbērniem. Katram ir iedalīti savi pienākumi un atbildība. Piemēram, mazbērnu pārziņā ir mājputnu barošana, un no pārdoto olu naudas, atrēķinot barības izmaksas, mazie kopēji saņem katrs savu peļņas daļu. Saimniecība ir varējusi pakāpeniski attīstīties tādēļ, ka, nododot saražoto pienu pārstrādātājam pa tiešo bez starpniecības, piena iepirkuma nauda arvien esot maksāta regulāri un saimniekiem pieņemamā apjomā. Arī pašlaik, kad daudzviet Latvijā piena iepirkuma cena Krievijas embargo dēļ ir noslīdējusi zem piena ražošanas pašizmaksas, «Mazvēveru» ganāmpulka 70 govju augstvērtīgā slaukuma ražošana ar šo problēmu nesaskaras. Saimniece, daloties savā saimniekošanas pieredzē, uzsvēra, ka stabilitātes vairošanā liela nozīme esot bijusi arī tam, ka viņi sadūšojušies un īstenojuši Leader atbalsta projektu mājražošanas izveidei. Tas devis iespēju izslauktā piena realizāciju dažādot: daļa joprojām nonāk kombinātam, bet daļu pārstrādā paši. Ražotnē top ne tikai biezpiens un sieri, tostarp kausētais, bet arī dažādi jogurti, kuru piedevām izmanto pašu sētā izaudzētās ogas. Mājražošana esot krietna papildu slodze, bet arī papildu darbs un iztikšana visai kuplajai ģimenei, kuras kopīgajā uzņēmumā vienmēr cits citu esot gatavi aizstāt, lai atliktu laika arī vaļaspriekiem, atpūtai un ceļojumiem.Daudz vērtīgu atziņu ieguvām arī, apmeklējot Amatas novada Drustu pagasta «Ozolkalnus», kur mūs uzņēma saimniece Rūta Kļaviņa. Dzirdējām, ka sākotnēji abiem saimniekiem bijis algots darbs, tādēļ tolaik kūtī turējuši tikai divas piena devējas. Kad dzīve ierastajā ritmā veikusi savas korekcijas, «Ozolkalnu» ganāmpulks izaudzis līdz vienpadsmit slaucamajām govīm. Uzzinājām, ka pēc to piena sētā regulāri iebrauc lauksaimniecības kooperatīva piena savācēji un arī šajā sētā saimnieki nesūdzas par zemu piena iepirkuma cenu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv