Ar savu redzējumu

Aci pret aci iepriekšējo reizi garākā sarunā tikāmies pirms vairākiem gadiem, kad vēl iepriekšējā domes sasaukumā jūs bijāt vienkārši Sociālās nodaļas vadītāja. Tā sieviete toreiz Rencēnos, patiesībā tālu nost no Burtnieku novada reālā epicentra, un šodienas Aleksandra Ločmele, tagad jau novada domniece un arī domes priekšsēža vietniece, kam savs kabinets Valmieras pagasta Vanagos.  Kas ir mainījies pa šo laiku? Manuprāt, jums šodien ambīciju vairāk, arī pašapziņas...

Es domāju, ka abas šīs sievietes ir ļoti, ļoti līdzīgas. Arī toreiz, pirms četriem gadiem, kad sāku darbu sociālajā dienestā, bija mērķis apvienot visus sešus pagastus, darbiniekus. Uzrunāt cilvēkus, dot viņiem pakalpojumus, sajusties vajadzīgai cilvēkiem šajā novadā. Tieši tāds bija mans mērķis. Kā toreiz teicu, darbs bija vairāk nekā 12 stundas dienā, taču tas sagādāja milzīgu prieku un gandarījumu. Nesen, atrodoties LU rīkotajā konferencē, kurā runājām par sociālām problēmām, man bija atvēlēts laiks, lai ar citu novadu pārstāvjiem dalītos pieredzē par to, kā sociālos pakalpojumus sniedzam cilvēkiem savā novadā. Un tad pēkšņi es sapratu, ka man ir ļoti daudz, ko stāstīt! Manuprāt, izdarīts ir ļoti daudz, un šodien šis darbs arī turpinās. Domāju, ka manā šodienas amatā un kvalitātē ir citi uzdevumi, taču darbs ir pat mazliet mierīgāks. Šeit es vairāk koordinēju. Patiesībā jau ir tā — ja nodaļā ir gana labs vadītājs un zinoši speciālisti, tad darbs notiek kvalitatīvi un ļoti labi. Mūsu novadā nodaļas patiesībā strādā tiešām labi, un man atliek tikai sazināties, koncentrējot visus pasākumu plānus, un pašai piedalīties šajos pasākumos, kā arī pārrunāt, kāda palīdzība maniem kolēģiem vajadzīga. Amats šeit, augšā, ir koordinējošais, tas ir paredzēts, lai cilvēki nodaļās justos atbalstīti, lai viņi zinātu, ka tas, ko viņi dara, ir gana labi. Tāds ir mans skatījums uz lietām. Manuprāt, labs vadītājs ir tas, kurš prot deleģēt pienākumus atbilstošiem darbiniekiem.

NAUDAS KOKS NES VEIKSMI. Aleksandra Ločmele šo iespaidīgo telpaugu atradusi skumīgu, jo tas no gaiša un plaša kabineta pēc varas maiņas bijis izlikts gaitenī. Tagad puķe, ko tautā mēdzot saukt arī par naudas koku, atkopusies un, kā apgalvo nelielā kabineta saimniece, nes viņai arī veiksmi ikdienas darbā.