Ar saules stariņu padebešos
HELMUTS ŠMITS, zemnieku saimniecības «Rozes» īpašnieks un kalps vienā personā, savā zemē audzē gan dārzeņus, gan graudaugus. Labība jau nokulta, bet kartupeļu laukos ražas vācēji dosies kuru katru dienu, tiklīdz būs sausāks.
Cik ilgi jau nodarbojies ar lauksaimniecību?
Lēmumu palikt un cīnīties laukos pieņēmu jau 14 gadu vecumā; tagad man ir 37, tad paši varat sarēķināt. Apsaimniekojam no vecvecākiem mantoto zemi kopā ar klāt paņemto brīvo zemi 40 ha platībā. Kamēr vēl zeme mitra, otrdien Rīgā interesējos par realizācijas iespējām un cenām, pie viena apciemoju māsu un aizvedu viņai kaut ko no lauku labumiem. Tehnika visa sagatavota, tāpēc arī tāds pabrīvāks periods.
Tad šīs nedēļas nogalē gaidāma lielā kartupeļu talka...
Tā turpināsies veselu mēnesi. Kādreiz ņēmām strādniekus no malas, bet nu jau vairākus gadus esam to atmetuši — tad, kad saule spīd, tad strādnieks nav sasniedzams vai arī šņabis viņam tobrīd garšo, tiklīdz lietus, tā viņš klāt. Beigās ne pašiem iespējams darbus saplānot, ne tos padarīt.
Kas palīdz — bērni, ģimene?
Tēvs, vecāmāte, arī ģimene, kad tiek no saviem algotajiem darbiem. Tik daudz, cik gribētos, nesanāk, bet plānojot un domājot tomēr izdodas.
Vai novadā ir daudz konkurentu dārzeņu audzēšanā?
Nav tik traki, katrs vairāk vai mazāk esam jomas sadalījuši, bet konkurence ir, un tā vismaz stimulē strādāt un censties.
HELMUTS ŠMITS. Ārijas Romanovskas foto