Alutiņi, vecais brāli...
Nesen televīzijā tika rādīts sižets par to, ka ārzemju kinokompānijas arvien biežāk izvēlas Latviju par filmēšanas vietu, jo šeit atrodami gan izteiksmīgi dabas objekti (pats esmu filmā Archangel redzējis, kā pēdējais aģenta 007 atveidotājs Daniels Kreigs staigā pa Vecrīgu un nirst Gaujā pie Ērgļu klintīm), gan augsta līmeņa nozares profesionāļi. Tobrīd padomāju, ka arī Valmieras tirgus placis būtu varen piemērots kādai Džekija Čana filmai par graustu iemītniekiem un viņu sūro ikdienu. Vienīgais, kas ainavā no Rātsupītes puses ar savu sakoptību tā īsti neiederas, ir kaut kad pirms Valmieras 700 gadu jubilejas celtais «Alus bārs» — vienīgā vieta pilsētā, kur dabūjams no mucām kausos lejamais (nevis izlejamais) Piebalgas un Užavas alus.
Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās tā vietā vēl atradās metāla un organiskā stikla paviljons, kādu mūsdienās neatrast pat Brīvdabas muzejā, bet sešdesmitajos šāda veida celtnes pie stacijām, autoostām vai parkos un citās darbaļaužu iecienītās atpūtas vietās auga kā sēnes pēc lietus. Arī Valmierā bez tirgus plača šādi ātrās ēdināšanas uzņēmumi bija uzslieti pie dzelzceļa stacijas, stadionā, Jāņparkā un varbūt vēl kaut kur, līdz kamēr tika atzīti par vidi degradējošiem objektiem un nojaukti vai nomainīti ar laikmetīgākām un mājīgākām ēstuvēm un pasēdētuvēm.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv