Vakar Valmierā noslēdzās labdarības akcija "Skolas soma".

Portāls Ziedot.lv kopā ar Latvijas reģionālajām organizācijām novados, tostarp Valmieras novada fondu, vasarā vāca ziedojumus - dažādas skolas lietas un naudu dāvanu kartēm skolas lietu iegādei. Aizvadītajā nedēļā Valmieras novada fondā tika saskaitīts: kastītēs pilsētas veikalos un kafejnīcās ziedoti Ls 224,23, privātpersonas un uzņēmēji fonda kontā ieskaitījuši Ls 1465. Kā atzīst fonda jauniešu ideju laboratorijas koordinatore Gundega Siliņa, liels prieks ir par jauniešu apvienību un organizāciju savākto - gospeļu kora koncertā ziedotajiem Ls 245,66 un jauniešu labdarības tirdziņā ietirgotajiem Ls 50,10.

Par iespaidiem un secinājumiem pirmajā gadā stāsta Burtnieku novada pašvaldības deputāte (TP) un kultūras koordinatore, Valmieras pagasta kultūras nama vadītāja Līga STEBERE.

Attēlā: RĀDA NOVADU. — Ma­ni re­gu­lā­ri ai­ci­na uz Vents­pils svēt­kiem — tur pār­stā­vu sa­vu no­va­du,— pa­le­po­jas Lī­ga. — Lem­ber­ga kun­gam tei­cu, ka mēs ce­ļam bēr­nu­dār­zu, bet pie­trūkst nau­di­ņas — vai ne­var pa­griezt to naf­tas krā­ni­ņu arī uz mū­su pu­si.? Viņš pa­sla­vē­ja: ir la­bi, ka ce­ļat bēr­nu­dār­zu, bet ar to krā­ni­ņu ne­kas ne­iz­nāks — arī mēs ce­ļam bēr­nu­dār­zu.

Kopš 8. jūlija oficiāli, bet reāli jau kopš 24. maija MĀRIS ĒRGLIS ir Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektors. Dzīve rit tempā, 100 pieslīpēšanās dienas aizskrējušas vasarai līdzi.

Augustā no Burtnieka dzelmes izceltas tikai divas cienīgas līdakas - tā nākas secināt, aplūkojot pieteikumus konkursam Burtnieka lielā zivs 2010. Iespējams, šīs vasaras rekordkarstums patiešām bija nogurdinājis abus - i copmani laivā, i zivi ūdenī...

Ir vairāk nekā 30 Latvijas Aitu audzētāju asociācijas Latvijas tumšgalves šķirnes aitu audzēšanas saimniecību. Viena no tām - Naukšēnu novadā.

Attēlā: KĻAVIŅI. Vi­ņi tā­la­jā, pa­šu pirk­ta­jā lau­ku īpa­šu­mā Nauk­šē­nos dzī­vo jau 16 ga­dus. Tur uz­au­gu­ši vi­ņu trīs dē­li Krišs, Kār­lis, Klāvs, tur sa­gai­dī­ta pa­sta­rī­te El­fa Di­ā­na. No krei­sās: stu­dents Krišs, mam­ma Dai­ga, skol­nie­ce El­fa un tē­tis Kas­pars.

Saieta namā Depo Trikātā 7. un 8. septembrī notika Nākotnes pilsētas spēles: tika veidotas radošas idejas Beverīnas novada attīstībai un nākotnei. Piecās komandās bija dalībnieki no visiem trijiem novada pagastiem.

Attēlā: UZVARĒTĀJI. Zi­lo ko­man­da (no krei­sās): no­va­da va­dī­tājs Mā­ris Zvir­bu­lis, Tri­kā­tas pa­mat­sko­las sko­lo­tā­ja Ai­ga Gart­ma­ne, jau­nie­šu cen­tra pār­stā­vis Ro­māns Vaš­čen­ko no Mūr­mui­žas un dzie­dā­tājs, mū­zi­ķis Il­mārs Ozo­liņš no Bren­gu­ļiem.

Sabiedrību nesen sasniedza bijušā Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Jāņa Pujata izteikumi, ka visās Latvijas skolās vajadzētu ieviest Bībeles mācību no 1. līdz 12. klasei. Šāds ierosinājums ir kas jauns, līdz šim lielākais, ko izglītības jomā panākusi Katoļu baznīca, bija ticības mācības kā izvēles priekšmeta (otra izvēle - ētika) iekļaušana 1. - 4. klases skolēnu mācību programmā. No ticīgo skatpunkta viss ir vienkārši: Bībeles mācībai - jā! Kas gan varētu būt jaukāk, ja arī citi tiktu iepazīstināti ar to, kam tic viņi.

Lato Lapsam, laižot tautā "skandalozos" un "sensacionālos" Aināra Šlesera atmaskojumus, nāksies kārtējo reizi pārliecināties, ka viņš ir saucēja balss tuksnesī. Viedoklis par "buldozeru" nemainīsies ne tiem, kas viņu nīst, ne arī tiem, kas cer piedzīvot enerģisko solījumu piepildīšanu. Vieni tāpat nebalsos, otri tāpat nobalsos.

Trešdien priekšpusdienā Valmierā rekonstruējamās Matīšu šosejas posmā no rotācijas apļa Rīgas ielā līdz pat lieltirgotavai Depo gāja karsti: Cēsu firma Ceļinieks 01 sāka klāt pirmo no trim paredzētajām asfaltbetona kārtām. Cēsniekus izsaukuši palīgos, jo šī objekta ģenerāluzņēmējam SIA Lemminkainen Latvija patlaban nobeigumam tuvojas darbi vēl divos apjomīgos ceļu objektos Latgalē un Piebalgā, kur pašu uzņēmuma asfalta brigādes raujas, galvas nepacēlušas.

Attēlā: ATBRAUKUŠI TALKĀ. Cē­su fir­mas Ce­ļi­nieks 01 as­fal­tē­ša­nas bri­gā­de treš­dien tik­ko ie­klā­ju­si pir­mos simts met­rus as­falt­be­to­na Ma­tī­šu šo­se­jas brauk­tu­vē. Cēs­nie­kus Lam­min­kai­nen Lat­vi­ja da­bū­ja ai­ci­nāt pa­lī­gos, jo ar pa­šu uz­ņē­mu­ma spē­kiem vien kar­stā­ka­jā as­fal­tē­ša­nas se­zo­nā, kad deg vai­rā­ki eks­plu­a­tā­ci­jā no­do­da­mi ce­ļu ob­jek­ti, vairs ne­pie­tiek. Pie­de­vām vēl krī­zes laiks būv­nie­cī­bā kriet­ni vien pa­re­ti­nā­jis as­falt­be­to­na ie­strā­des teh­ni­kas par­ku vi­sā Lat­vi­jā, tā­pēc uz as­fal­tē­ša­nu bri­gā­des ne­vis rin­dā stāv, bet gan ir uz iz­ķer­ša­nu.

Rūjienas novada sociālā dienesta vadītāja ANITA APŠE kopā ar piecām kolēģēm ir atbildīgas par vienu no smagākajām nozarēm, kas atrodas pašvaldības pārziņā.