Vienotā likumu un finanšu telpā

Pensiju apmēru Eiropa nediktē

Kādas ir Latvijas un Eiropas Savienības savstarpējās saistības, cik daudz tās nosaka mūsu ikdienu, cik liela ietekme šajos procesos ir mūsu valsts eiroparlamentāriešiem? Atbildēt uz šiem jautājumiem ir Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājas Martas Rībeles darbs. "Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzņēmusies gan iespējas, gan arī saistības. Viena no šīm saistībām ir tāda, ka būtībā esam vienā likumdošanas telpā. Vismaz 80% aktuālo Latvijas likumu patlaban ir balstīti Eiropas Savienības lēmumos. Varam pieminēt kaut vai Datu aizsardzības regulu, cīņu ar plastmasas maisiņiem, tā sauktajām "naudas atmazgāšanas" shēmām u.tml. Ir daudz sfēru, kuru pamatlikumi šobrīd ir EP kompetencē. Savukārt izglītība, kultūra, lielā mērā arī sociālā sfēra ir nacionālo kompetenču jomas, un, piemēram, pensijas apmēru vai pabalstu veidus Eiropas Savienībā nenosaka. Bet kopumā ES ietekme ir liela, un, kaut arī šķiet, ka Brisele ir kaut kur tur tālu prom, patiesībā jau arī mūsu cilvēki šos lēmumus pieņem," skaidro M. Rībele.

Vienīgā institūcija, kas ES var nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, ir Eiropas Komisija. Tai ir plaša ekspertu bāze, kas darba grupās iesaista visu dalībvalstu cilvēkus, diskutējot par to, vai konkrētais likums maz ir vajadzīgs. "Tālāk Eiropas Komisijā tapušais likuma projekts nonāk pie diviem likumdevējiem. Te jāpiebilst, ka ir divi Eiropas Savienības likumu veidi – direktīvas un regulas. Direktīvu katra dalībvalsts pārņem savā likumdošanā, bet regula tiek iztulkota un tai piemērojas. Eiropā par šiem likumiem lemj Eiropas Savienības Padome, ko veido dažādu sfēru ministri. Ja jālemj par lauksaimniecību, tiekas zemkopības ministri, ja vides jautājumi – vides ministri utt. Un otras likumdevējs ir Eiropas Parlaments. Tātad likumu kopīgi pieņem valsts un pilsoņu pārstāvji, un Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā institūcija. Idejas būtība ir tāda, ka, lēmumi tiek pieņemti, sabalansējot šo ekspertu zināšanas ar katras valsts un pilsoņu interesēm," turpina Marta.

Kopumā Eiropas Parlamentā ir astoņi deputāti no Latvijas. "Tas šķiet it kā maz, bet tajā pašā laikā mūsu deputāti jau neveido tādu kā "Latvijas soliņu" – viņi pievienojas lielajām politiskajām grupām, caur kurām šajā likumdošanas procesā aizstāv Latvijas intereses. Tāpat deputāti strādā komitejās, kur konkrētu tēmu loku var pārklāt ļoti tieši, bet tas var notikt arī pastarpināti. Nu, piemēram, deputāts redz, ka kāds jautājums Latvijai varētu būt īpaši svarīgs, bet pats konkrētajā komitejā nedarbojas. Tad lēmumu viņš var mēģināt ietekmēt ar savas politiskās grupas biedru palīdzību. Šajā posmā, protams, daudz ko var paveikt vairāk nekā tad, kad likums jau nonācis līdz balsošanai. Svarīga loma ES likumu veidošanā ir ziņotājam par kādu ES likumu, ēnu ziņotājam, atzinuma sagatavotājam un ēnu atzinuma sagatavotājam," pastāsta EP biroja Latvijā vadītāja un piebilst, ka Latvijas pārstāvji darbojas arī citās Eiropas institūcijās, darba grupās u.tml., tāpēc viņa cer, ka mainīsies sabiedrībā pastāvošais viedoklis, ka likumus "pieņem viņi", jo patiesībā tie esam mēs paši, kas lemj. "Ir svarīgi zināt sistēmu, lai pareizā brīdī spētu nospiest pareizās pogas!" piebilst M. Rībele.

Sadrumstalotībā būs jāmeklē alianses

Komentēt Latvijas pārstāvniecību Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā un to, ar ko mums, Eiropas Savienības pilsoņiem, ikdienā ir un būs jāsastopas, lūdzām sabiedriskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" viceprezidenti Lolitu Čigāni. "Jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs ir daudz sadrumstalotāks, nekā bija iepriekšējais, un tas nozīmē, ka dažādos jautājumos vajadzēs meklēt alianses. Deputāti daudz mazāk varēs paļauties uz vienotu vienas lielas politiskās grupas viedokli. Arī Latvijas gadījumā šādu balsojumu paredzamība, protams, būs mazāka, bet vienlaikus būs lielākas iespējas jauniem, neordināriem soļiem, piemēram, iniciatīvām vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā, kur dažādus jautājumus varēs vieglāk atrisināt. Bet būs arī neparastas un Eiropas vērtībām ne tik raksturīgas idejas – ar to ir jārēķinās.

Vērtējot no Latvijas ievēlētos deputātus iepriekšējā sasaukumā un tagad, jāsaka, ka daļa deputātu strādājuši labi, taču ir arī tādi, kas Latvijai darījuši kaunu, kā Tatjana Ždanoka, kas uzskata, ka brauciens uz Krievijas okupēto Krimu nerada nekādas problēmas, vai jaunie parlamentārieši Nils Ušakovs un Andris Ameriks, kas ir aizmukuši no korupcijas skandāla Rīgā," saka eksperte.

Viņa uzskata, ka Latvijas situāciju arvien labāk izprot arī citu Eiropas valstu parlamentārieši. "Tā kā oficiālā Krievija kļūst arvien manipulatīvāka, daudzi saprot, ka tas, par ko iepriekš esam stāstījuši – ka dažādos vēstures posmos Krievija mūs ir ietekmējusi, arī viņiem šobrīd ir ļoti ticami. Iepriekš bija sajūta, ka daudz ko esam izdomājuši. "

Liela loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar ES, – to pienākums ir runāt ar sabiedrību, jo īpaši ar jauniešiem, kas Eiropas Savienību izprot daudz labāk nekā vecākā paaudze. "Tikai viņi to uztver kā kaut ko pašsaprotamu, neapzinās, ka joprojām par Eiropu ir jācīnās un ka tā ir kaut kas ļoti vērtīgs. Tas redzams, piemēram, "Breksita" gadījumā, kas ir sašķēlis Lielbritānijas sabiedrību. Šis solis britiem ir ļoti liels politisks izaicinājums, jo viņu eiroskeptiskais premjerministrs Boriss Džonsons ir stingri definējis, ka līdz šā gada oktobra beigām Lielbritānija izstāsies no ES, taču puse sabiedrības to neatbalsta un viņam nav atbalsta arī britu parlamentā, tāpēc vēl iespējami pārsteigumi," piebilst L. Čigāne.

VIEDOKĻI

Zenta Plezere, pensionāre, Jaunpils dārzkopju biedrības vadītāja:

– Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tāpat kā jebkurās citās, mēs abi ar vīru, protams, piedalījāmies, jo tas ir pienākums – viedoklis jāpauž! Kas gan būtu, ja to neviens vairs nedarītu? Cik daudz laba tur Latvijas interesēs var izdarīt ievēlētie deputāti, tas jau ir cits jautājums. Aktīvi sekoju līdzi publiskām diskusijām un sarunām, kurās analizē politiskos procesus, un nereti tajās Eiroparlamenta deputāti no Latvijas stāsta, kur un kā viņi savu pirkstu pielikuši, lai taptu viens vai otrs lēmums. Tomēr laika gaitā esmu nonākusi pie pārliecības, ka tas ir vien piliens jūrā, ņemot vērā, ka kopumā Eiropas Parlamentā ir vairāk nekā 700 deputātu. Vēl jau arī tas, kas ievēlētie nemaz vienoti neaizstāv Latvijas intereses, drīzāk katrs velk to vezumu uz savu pusi. Un man nav pieņemams, ka ir cilvēki, kas nokļūst Eiropas Parlamentā un, kaut paši taču labprāt dzīvo Latvijā, publiski mūsu valsti noniecina...

Egils Seņkāns, lauksaimnieks, SIA "Lestene" īpašnieks:

– Lai deputāts no Latvijas Eiropā varētu kaut ko izdarīt, viņam ir labi jāzina kāda no Eiropas valodām, jāspēj komunicēt un jābūt aktīvam, tikai tad viņš varēs virzīt jautājumus, kas mūsu sabiedrībai ir svarīgi. Tā ir arī vēlētāja atbildība – Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot par cilvēku, kas ar savām zināšanām spēs aktīvi darboties dažādās jomās, spēs aizstāvēt Latvijas lauksaimniecības politiku.

Neticu, ka nākotnē parlamentā kas īpaši mainīsies, jo jau tagad redzam, ka Eiropas Parlaments kļūst arvien birokrātiskāks un arvien labāk situēts, kas liecina, ka ne visiem parlamentāriešiem pats galvenais ir savas valsts cilvēki, savas valsts labklājība un attīstība Eiropas kontekstā, kā arī Eiropas valstu nodokļu maksātāju naudas izlietojums.

Attiecībā uz lauksaimniecību zināms, ka jaunajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam liela atbildība tiks prasīta no nacionālajām valdībām, un tas nozīmē, ka tām būs daudz pamatīgāk jākontrolē naudas izlietojums. Bet tas rada bažas, vai šī prasība neradīs vēl lielāku birokrātisko aparātu. Jo tas nav pieļaujams laikā, kad iedzīvotāju un līdz ar to arī nodokļu maksātāju skaits samazinās. Jāstrādā valsts attīstībai, nevis ierēdņiem. Un ir strikti jāvērtē, kas ar Eiropas Savienības finansējumu tiks izdarīts un sasniegts kā lauksaimniecībā, tā uzņēmējdarbībā – vai tiks ražots, maksāti nodokļi, vai arī tā būs tikai fikcija. Zinu, ka ir plānots atbalstīt mazos ražotājus, lai viņi turpinātu laukos dzīvot un strādāt, bet, ja nav infrastruktūras, ja nav ceļu, skolas, medicīniskās aprūpes, tad cik šim cilvēkam būs jāmaksā, lai viņš šajā vietā paliktu?! Es esmu par to, lai šis atbalsts būtu sabalansēts un lai tam būtu rezultāts.

UZZIŅAI

Eiropas Parlaments ar 751deputātu ir tieši [Eiropas Savienības pilsoņu] vēlēta ES iestāde, kurai ir likumdevēja un uzraudzības funkcijas. Tā lemj arī par ES budžetu. EP tieši ievēlē ES pilsoņi ik pēc 5 gadiem. Parlamenta darbs norit Strasbūrā (Francija), Briselē (Beļģija) un Luksemburgā.

EP priekšsēdētājs – Davids Maria Sassoli (ievēlēts 2019. gada 3. jūlijā)

[Ievēlē uz divarpus gadiem, kas ir puse no parlamenta sasaukuma termiņa, un viņu var pārvēlēt.] – pārstāv Eiropas Parlamentu starptautiskajās attiecībās un attiecībās ar citām ES iestādēm. Viņš pārrauga parlamenta un tā struktūrvienību darbu, vada plenārsēžu debates un nodrošina reglamenta ievērošanu. Katras Eiropadomes sanāksmes sākumā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs izklāsta parlamenta nostāju un apsvērumus saistībā ar darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un citām tēmām. Kad parlaments ir pieņēmis Eiropas Savienības budžetu, priekšsēdētājs to paraksta un budžets stājas spēkā.

Eiropas Parlamenta sastāvs (2019–2024):

ETP – Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa – 182 vietas;

S&D – Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa – 154;

EKR – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa – 62;

Renew Europe –  Renew Europe group [atjaunotās Eiropas grupa] – 108;

GUE/NGL – Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa – 41;

Zaļie/EBA – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa – 74;

ID – Identity and Democracy – 73;

NI – pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti – 57.

2019. gada maijā EP vēlēšanas piedalījās 50,62% balsstiesīgo Eiropas Savienības pilsoņu, 33,53% – tāda bija vēlētāju aktivitāte Latvijā.

No "Jaunās Vienotības" (26,24%) ievēlēta Sandra Kalniete un Inese Vaidere; no "Saskaņas" (17,45%) – Andris Ameriks un Nils Ušakovs; no Nacionālās apvienības (16,40%) Dace Melbārde un Roberts Zīle; no "Attīstībai/Par!" (12,42%) – Ivars Ijabs; no Latvijas Krievu savienības (6,24%) – Tatjana Ždanoka.

Lai arī Eiropas Parlaments šķiet tāls un neaizsniedzams, tā darba sekas jūtam arī savā ikdienā, turklāt šķitums, ka likumus pieņem kaut kādi "viņi" ir aplams, jo daudz ko var ietekmēt arī ES dalībvalstu pārstāvji.

Silvestrs Savickis, Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants

Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas kļūšana par Eiropas Komisijas prezidenti deva iespēju šo amatu ieņemt Annegrētai Krampai-Karenbauerei, pašreizējās kancleres Angelas Merkeles pēctecei Vācijas vadošās politiskās partijas CDU vadībā. Jūlija otrajā pusē A. Krampa-Karenbauere intervijā "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" paziņoja, ka Vācija līdz 2024. gadam apņemas palielināt valsts militāros izdevumus līdz 2% no IKP, līdzīgi kā to jau izdarījusi Latvija un virkne citu NATO dalībvalstu.

Paziņojums par gatavību militāro tēriņu pieaugumam ir apzināšanās, ka Eiropas nākotne lielā mērā balstās uz pašas spējām garantēt savu drošību. Jautājuma aktualitāti gan lielā mērā nosaka ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, draudi izstāties no NATO, un ar Eiropas partneriem nesaskaņotā rīcība citos stratēģiskās politikas jautājumos, piemēram, attiecību veidošanā ar Irānu. Šobrīd Vācija militārajām vajadzībām tērē gandrīz 50 miljardus ASV dolāru (44,6 miljardi eiro), kas ir aptuveni 1,2% no IKP (Stockholm Peace Research Institute (SIPRI) dati), tādējādi nav grūti izskaitļot tās pienesumu absolūtos skaitļos tuvāko piecu gadu laikā NATO, Eiropas un līdz ar to arī Latvijas drošībai.

Politiķu un ierindas cilvēku "paralēlās dzīves" bija viens no iemesliem, kāpēc Eiropu pārņēma populisma gars. Kad 2015. gadā Eiropu pāršalca imigrantu krīze un sabiedrībā plašu rezonansi raisīja virkne ar ieceļotājiem saistītu krimināla rakstura notikumu, ierindas eiropietis nespēja saprast, kāpēc viņa rimto ierindas dzīvi maina jaunas reālijas, kurās vainojami politiķu pieņemtie, bet neizskaidrotie liberālu imigrācijas politiku veicinošie lēmumi, ar kuru sekām vairākas Eiropas valstis cīnās vēl šodien.

Līdzīgi notika ar pašpārliecinātajiem britu konservatīvajiem, kas nevēlējās pietiekamu uzmanību veltīt savai tautai, skaidrojot kopīgās Eiropas vērtības un nepieciešamību turpināt dzīvi Eiropas Savienībā. Tā rezultātā 2016. gada Jāņu rītā Eiropa un visa pasaule pamodās "Breksita" rēga ēnā un tagad jau ceturto gadu cīnās ar seku sakopšanu. Tāpēc Eiropas politiķiem vairāk nekā jebkad agrāk būs jāapzinās, ka nepietiekama savu lēmumu skaidrošana un to saistīšana ar sabiedrības vajadzībām var novest ne tikai pie ES un kontinenta šķelšanās, bet arī pie daudz skumjākām sekām.

Optimistiski raugoties, vēsture gan ir apliecinājusi sabiedrības spējas pēc aukstas ūdens šalts saņemties, izdarīt secinājumus un pieņemt pareizos lēmumus. Tā pēc "Breksita" un ASV prezidenta vēlēšanu šoka kā pozitīvs pro-Eiropas reālisma perspektīvas vēstījums nāca vēlēšanu rezultāti Nīderlandē 2017. gada martā, kad oranžās zemes vēlētāji teica pārliecinošu "jā" esošajam premjerministram Markam Ritem no centriski labējās Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD), sarūgtinot lielas cerības lolojušo populistu, Brīvības partijas politiķi Gērtu Vildersu. Neilgi pēc tam, 2017. gada maijā, pasaule aizturēja elpu, kad Francijā notika prezidenta vēlēšanu fināls starp vēlāk uzvaru guvušo Emanuelu Makronu un Nacionālās frontes populisti Marinu Lepēnu. Viva la Europe! Tomēr šiem notikumiem nevajadzētu ļaut atslābināties Eiropas politikas veidotājiem.

___________________________________________________________________________________________

Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019