Uz pareizā ceļa
Pirmo reizi mūžā uz ārzemēm devos bez kolektīviem kā privātpersona, lai nelielā kompānijā relaksētos Slovākijas minerālūdens procedūrās. Pirms gadiem četriem tajā vietā bija vien divi baseini, tagad man bija sajūta, ka esmu Grieķijā — visapkārt kolonnas, dieviešu un lauvu skulptūras, ne velti šai vietai izvēlēts nosaukums Afrodīte, bet ne jau tas ir galvenais.
Iebraucot Polijā, man burtiski žoklis atkārās, kas tur paveikts kopš tiem laikiem, kad vēl nīkām rindās netīrības ieskautos robežpunktos! Pašlaik Polija attīstās milzu soļiem. Ceļi kā dēlis, ābeles zied kā kupenas, viss tīrs un sakārtots. Ja kaut kur cirsts mežs, tad tajā vietā obligāti sastādīts jauns. Arī Slovākijā tāpat — tikko kaut kas cirsts, tā sastādīti jauni kociņi, ne tā kā Rīgas ceļa malā aiz Limbažu pagrieziena.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv