Skolēna veiksmes stāsts — skolas un vecāku sadarbībā
Noskan zvans no pēdējās stundas, mūsu tikšanās ir sarunāta viņas 1.a klasē skolas 2. stāvā, un pa ceļam atkārtoju... reizrēķinu. «Tas pēc brīvlaika ir mazais pārsteigums skolēniem.» D. Allika paskaidro, ka šādu radošu ideju pamanījusi un vadībai rosinājusi to realizēt. «Tas bija vēl viens gaišs rīts, kad mani mazulīši cits caur citu ziņoja: skolotāj, uz trepēm reizrēķins!» Pēc dažām dienām skolas direktors Viktors Litaunieks papildina: laiku pa laikam īstenojam skolotāju ierosinātos priekšlikumus, un reizrēķins ir uz visām 1. — 4. klašu kāpnēm.
«Reizrēķinu sāksim apgūt 2. klasē, bet šādi viņi kā rotaļājoties, nepiespiestā veidā to apgūs un prasmes nostiprinās pat nemanot, jo daudziem bērniem ir ļoti izteikta redzes atmiņa.» Diāna Allika, iepazīstinot ar sevi, atklāj: bērnībā, skolas gados zinājusi, ka viņa izvēlēsies būt skolotāja vai mediķe, jo mamma ir mediķe. «Izturēju milzīgu konkursu uz medicīnas studijām, bet ātri vien sapratu, ka tas īsti nav domāts man. Bet man ļoti patīk bērni, patīk ne tikai skolotāja darba nopietnā puse, bet arī padelverēties ar mazajiem, un nevienu brīdi, pat neņemot vērā aspektus, kas šobrīd virmo izglītībā, neesmu nožēlojusi šo savu soli. Visemocionālāk skolotāja būtība mani iespaidoja jau sākumskolas un pamatskolas klasēs Dikļu skolā, tik ļoti patika skatīties, kā strādā mani skolotāji. Vidusskolā mācījos Viesturos, kur satikos ar skolotājām Dzintru Gravu, Ligitu Pickaini, Intu Daugavieti un citiem jaukiem skolotājiem. Daļa sirds pieder arī manai Viestura vidusskolai. Valmierā skolēniem, domāju, ir laimējies, jo visas skolas ir vienlīdz labas un katra piedāvā kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas.
Arvien biežāk izskan, ka lauku skolēnu zināšanu līmenis krasi atšķiras no pilsētas skolēnu sasniegumiem. Bet jūs ne tikai vidusskolā nejutāties kā baltais zvirbulis, bet arī augstskolas iestājeksāmenos spējāt izturēt konkursu, kurā uz studiju vietu kandidēja 13 reflektanti.
Tad gan bija citas izglītības programmas, bet viss tomēr ir atkarīgs no katra skolēna paša, no viņa personiskās motivācijas mācīties, no ģimenes ieguldījuma un attieksmes bērna attīstībā. Vienkārši pilsētā bērnam ir vairāk iespēju daudzpusīgai attīstībai. Tāpēc nekad nevar salīdzināt klases vai skolēnus, vienādas tās nebūs nekad, noteicošais ir viens kritērijs — savu izaugsmi salīdzināt tikai pašam ar sevi.
DIĀNA ALLIKA, Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolotāja, piekto reizi atkal iet 1. klasē. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv