Ruģēns no Ruģēnu cilts

Viena dzimta, dažādi likteņi

Mūsu stāsta varonis Jānis Valfrīds dzimis 1890. gada vasaras viducī — 14. jūlijā, Valmieras pagasta Ruģēnos. Mājās ar gadsimtu ilgu ritumu: Ruģēni minēti jau zviedru laikā (1624.) kā piederīgi Valmieras mācītājmuižai. «Tur saimniekojis zemnieks Ruģēna Ansis ar 1 arklu zemes, viņa dēli Hermanis un Ansis. 1688. gadā mācītāja muižas zemnieks ir vecā saimnieka dēls, arī Ruģēna Ansis ar 3 zirgiem un 3 govīm. [..]Visā garumā caur pagastu tek vecās kartēs par Rātes upi nosauktā Gaujas pieteka, kas pie Valmieras ietek Gaujā.  Pie viņas un ap viņu, kā arī pie viņas ietekas, tā sauktās Rīsmetes upītes, guļ pagasta sensenās astoņas zemnieku mājas, to starpā arī Ruģēni. Te vecu melnalkšņu ēnā burbuļo upīte, tai piekļaujas zāļaina līča pļava ar lielu akmeni vidū, blakus tai Paurīša kalns ar bērzu birzi. Te arī pašas mājas, kas bagātas veciem kupliem kokiem. 

1731. gadā māju saimnieks ir Ruģēnu Jānis. Viņa mazdēls, arī Jānis (dzimis 1751.g.), apprec ievērojamās Brēžu dzimtas atvasi – Brēžu Annu. Viņš un divi viņa vecākie dēli 1808. gadā krīt par upuri sērgai, kas Valmieras draudzē nikni plosās pēc iepriekšējo gadu neražām un bada. Par saimnieku nu kļūst 1787. gadā dzimušais trešais dēls Pēteris. Vēlāk Pēteris aprec 1792.g. dzimušo kocēniešu Draņķu saimnieka meitu Mariju Ruderi. Pēteris pats mirst 1855.g. ar holēru, ar ko tai pašā gadā mirst vēl divi citi. Pārējās mācītāja ļaužu mājās holeras upuru nav. Pētera un Marijas Ruģēnu bērni: Mārcis (dzimis 1814.), 1817.g. dzimušais un 1876. g. mirušais dzejnieks Jānis, 1823.g. dzimusī Marija Natālija, ķestera Pētera Sietiņsona laulātā draudzene, Ernests Edmunds, dzimis 1826.g. un precējies ar Kaču no Sīmanēniem, vēlākais Ruģēnu saimnieks, baznīcas pērminderis (Jāņa Valfrīda vectēvs – preciz. I.Z.), Pēteris Valdemārs (dz. 1829.g.) un Anna Matilde, dzimusi 1834.g., precēta Šķūņa Venclavu Pēterim Ērmanim.